Mediķi skaidro, kāpēc nedrīkst meklēt slimību diagnozes internetā

Nereti pandēmijas laikā speciālista palīdzība tiek meklēta brīdī, kad jau ir pasliktinājusies pašsajūta, ar mājas aptieciņā esošo vairs nevar apkarot simptomus un slimības dēļ būtiski tiek traucētas dienas gaitas.

Tāpēc mediķi atgādina, cik svarīgi monitorēt savu pašsajūtu, veselības stāvokli, noteikti nenovilcināt vizīti pie speciālista, taču arī nekrist panikā un neaizrauties ar pašārstēšanos vai slimību diagnostiku, meklējot informāciju internetā.

Saprotams, ka šobrīd bez iemesla nevēlamies apmeklēt ārstniecības iestādes un cenšamies šķietami neapgrūtināt ārstus ar saviem it kā nenozīmīgajiem simptomiem. Taču šādi varam kaitēt savai veselībai. Par veselību ir jārūpējas visa gada garumā, ne tikai, piemēram, gripas sezonas laikā vai tad, kad pašsajūta jau ir slikta.

Par vizīti pie ārsta internās medicīnas ārste Inga Orleāne: "Katram būtu jāuzrauga sava veselība jeb tā jāmonitorē, sākot ar apzinātu vecumu, kad pie ārsta sākam doties paši. Tas kļūst svarīgi, kad ar gadiem sāk parādīties kādas izmaiņas, un novērošana sniedz iespēju uzreiz tās piefiksēt un kopā ar ārstu saprast iemeslu. Svarīgi ir saprast līdzsvaru starp savas veselības monitorēšanu un pārlieku lielām rūpēm - satraukumu, vēlmi doties analīzes nodot pēc savas iniciatīvas. Analīzes vai kopējās veselības pārbaudes ir jāpiemēro, balstoties uz konkrētā cilvēka veselības stāvokli un iedzimtību, slimībām, kas var tikt mantotas, kā arī vecumu. Tāpēc ir nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, jo tieši viņš nozīmēs uz tālākiem izmeklējumiem."

Mājas aptieciņas saturs ir nozīmīgs

Farmaceite Ieva Virza: "Laikā, kad dzīvojam Covid-19 pandēmijas ēnā, ir svarīgi laikus parūpēties par savu mājas aptieciņu, lai citkārt, kad slimība pārsteigtu nesagatavotus, mēs mazinātu vajadzību pēc došanās uz aptieku, kas gan pašiem, gan sastaptajiem var būt bīstama. Tāpēc jau laikus ir ieteicams iegādāties medikamentus, ko izrakstījis ārsts. Mājas aptieciņā vietu vajadzētu atrast antikoagulantiem, piemēram, aspirīnam un paracetamolam, ko nereti nozīmē arī tiem, kas mājas apstākļos ārstējas no Covid-19."

"Vitamīnus lietojam profilaktiskos nolūkos, lai nesaslimtu vai saslimšanas gadījumā palīdzētu organismam ātrāk atveseļoties. Gadījumos, kad ir akūta vai hroniska saslimšana, ir ieteicams konsultēties ar ārstu, farmaceitu un arī nodot analīzes, lai pārliecinātos, vai vitamīni nav jālieto lielākās devās," skaidro farmaceite Ieva Virza.

Kad vitamīnus nepieciešams uzņemt papildus:

1. C vitamīnu lieto profilaktiskos nolūkos vai saslimšanas sākumā. Profilaktiski jālieto deva, kas norādīta uz iepakojuma, bet akūtas saslimšanas gadījumā jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par ieteicamo dienas devu.
2. D vitamīnu profilaktiski ieteicams lietot ikvienam, bet pie noteiktām saslimšanām ieteicamā dienas deva var būt augstāka. Lai par to pārliecinātos, ir jāveic D vitamīna analīzes.
3. Omega-3, 6 un 9 avots ir zivju eļļa, krila eļļa, naktssveces eļļa, linsēklu eļļa - tās visas ir neaizvietojamās taukskābes, ko organisms pats neražo, tāpēc jāuzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem.
4. A, E, C, D3, B12 vitamīni biežāk tiek lietoti gadījumos, kad ir veikti izmeklējumi un konstatēts zems konkrētā vitamīna līmenis, vai ir zināma kāda indikācija, kas pieprasa papildu vitamīna lietošanu, piemēram, grūtniecība, nepieciešamība uzlabot imunitāti, citu medikamentu lietošana u.c. iemesli.
5. Sievietēm ieteicams uzņemt dzelzi, folskābi, kalciju, naktssveces un gurķenes eļļu.
6. Vīriešiem ieteicams uzņemt magniju, varu, jodu, mangānu, koenzīmu Q10, makas saknes ekstraktu.
7. Bērniem nepieciešams uzņemt: kalciju, dzelzi, ? grupas vitamīnus, ? un E vitamīnus, omega taukskābes, magniju un D vitamīnu. Pirms vitamīnu lietošanas ir nepieciešams konsultēties ar ārstu.
8. Grūtniecēm un jaunajām māmiņām ir ieteicams uzņemt dzelzi, kalciju, folskābi, ? grupas vitamīnus, D un ? vitamīnus, kā arī jodu.
9. Gados vecākiem cilvēkiem rekomendē uzņemt kalciju, D3 vitamīnu, ? grupas vitamīnus, magniju, koenzīmu Q10, omega-3, augu izcelsmes ekstraktus, piemēram, ginkgo biloba, vitamīnus ar luteīnu, kas uzlabo redzi. Arī gados vecākiem cilvēkiem pirms vitamīnu lietošanas ir ieteicams konsultēties ar ārstu, kas ir informēts par visām hroniskajām saslimšanām, kopējo veselības stāvokli un medikamentiem, ko pacients lieto ikdienā.

"Kompleksie vitamīni visbiežāk tiek lietoti profilaksei vai periodā pēc kādām saslimšanām vai ķirurģiskām manipulācijām. To deva parasti ir mazāka, bet tie viens otru papildina, kā arī stimulē citu zāļu iedarbību, ja tādas tiek lietotas," skaidro Ieva Virza.

Gadījumos, kad vēlamies rūpēties par savu ādas, matu, nagu veselību, vitamīni ir jālieto ilgstoši - četrus līdz sešus mēnešus, lai būtu rezultāts. Tas ir skaidrojams ar to, ka vitamīniem un minerālvielām nepieciešams ilgāks laiks, lai nonāktu līdz naga plātnei vai matiem. Vitamīni, ko ieteicams lietot šajos gadījumos, ir dzelzs, sērs, silīcijs, cinks, A un E vitamīni, ? grupas vitamīni, hialuronskābe, kviešu dīgstu eļļa, omega-3, 6, 9 un kolagēna hidrolizēts.

Laboratorijas ārste iesaka, kā sagatavoties vajadzīgo analīžu nodošanai

Analīzes cilvēki nodod arī pēc pašu iniciatīvas, bet visbiežāk pēc ģimenes ārstu vai citu speciālistu nosūtījuma.

"Uz analīžu nodošanu var pieteikties arī pašrocīgi. Tomēr ir jāsaprot, ka rezultātus jāmāk interpretēt, un tos ietekmē ļoti dažādi faktori, arī pareiza sagatavošanās analīžu nodošanai, par kuru noteikti, izrakstot nosūtījumu, atgādinātu ārsts, bet tas izpaliek gadījumā, ja izlemjam pierakstīties paši," skaidro "Centrālās laboratorijas" galvenā speciāliste, laboratorijas ārste Jana Osīte. Analīžu spektrs ir ļoti plašs. Aspekti, kas jāievēro pirms analīžu nodošanas, mēdz atšķirties, bet ir pamat lietas, kuras ievērojot, ir iespējams iegūt maksimāli precīzus analīžu rezultātus. Svarīgi ir sākt gatavoties analīžu nodošanai. "Sagatavošanās analīžu nodošanai ir tikpat svarīga kā regularitāte tās veikt. Pilnu asinsainu iesaka veikt vismaz vienu reizi gadā, tādējādi mēs sekojam līdzi savam kopējam veselības stāvoklim un gadījumos, ja tomēr tiek konstatētas kādas problēmas, varam efektīvi tās novērst," paskaidro Jana Osīte.

Iepriekšējas dienas vakarā

1. Jāatturas no treknas maltītes, asiem vai iepriekš nemēģinātiem ēdieniem, alkohola.
2. Ja ikdienā tiek lietoti medikamenti, ir jākonsultējas ar ārstu, vai nebūtu ieteicams vakara un rīta tablešu devu izlaist vai samazināt.

Analīžu nodošanas rītā

1. Neēst!
2. Dzert tikai ūdeni (nelietot gāzētu ūdeni, limonādes, tēju vai kafiju un citus dzērienus).
3. Izvairīties no fiziskas piepūles. Ja sanāk steigties uz analīžu nodošanu, ieteicams vismaz 10 minūtes atpūsties uzgaidāmajā telpā.

Lai gan analīzes iesaka veikt no paša rīta, ne vienmēr tas ir iespējams. Vēlākās dienas stundās pirms analīžu nodošanas ir jāievēro:

1. Vismaz četras stundas neēst;
2. Dzert tikai ūdeni (nelietot gāzētu ūdeni, limonādes, tēju vai kafiju un citus dzērienus).

Ja analīzes nepieciešams veikt steidzamības kārtā tad noteikti laboratorijas ārstam jāpasaka, kas pa dienu ir ēsts, vai bijusi fiziska slodze, vai lietoti kādi medikamenti. Šīs zināšanas ir svarīgas gan cilvēkam, kas pieņems analīzes, gan ārstam, kurš pēc tam apskatīs analīžu rezultātus.

Rūpes par veselību ir uzdevums, kas mums jāveic katru dienu. It īpaši laikā, kad ikdienas paradumi ir mainījušies un saskaramies ar situācijām, kas ietekmē mūsu emocionālo pašsajūtu. Ir svarīgi atcerēties, ka veselība nav nasta, par ko parūpēsies ģimenes ārsts, farmaceits vai vienīgi vitamīni, bet gan rūpes par to ir mūsu katra pamatdarbs. Tieši visu šo komponenšu simbioze uzturēs organismu labā kārtībā.