Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem Latvijā akūti pietrūkst valsts atbalsta

2.aprīlī tiek atzīmēta Vispasaules autisma atpazīstamības diena. Lai noskaidrotu, kāda ir reālā situācija Latvijā ģimenēs, kurās aug bērniem ar Autiskā spektra traucējumiem (AST), 2021.gada martā Bērnu slimnīcas fonds (BSF) veica interneta aptauju.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 300 bērnu ar AST vecāki.

Latvijā joprojām bērniem ar AST nav pieejami valsts organizēti un apmaksāti pakalpojumi.

BSF veidotajā aptaujā kopumā piedalījās 302 respondenti.

92% aptaujāto norādīja, ka ir ļoti satraukti par sava bērna nākotni, kā lielākās bažas minot izglītības iespējas (izglītības sistēmas spēja un kapacitāte uzņemt bērnus ar AST), sabiedrības attieksmi pret viņu bērniem, kā arī bažas par bērna spēju nākotnē būt patstāvīgam, jo bieži vien vecāki nespēj nodrošināt saviem bērniem nepieciešamās attīstošās nodarbības un terapijas.

Savukārt 30% aptaujāto norādīja, ka vairāk nekā pusi no sava ikmēneša ģimenes budžeta novirza dažādu bērnam nepieciešamo terapiju nodrošināšanai.

Tajā pašā laikā 20% vecāku atzīmēja, ka ģimenes izdevumi par bērnam nepieciešamajām terapijām ir vairāk nekā 400 eiro mēnesī.

50% respondentu norādīja, ka finansiālu iemeslu dēļ nevar nodrošināt savam bērnam ABA terapiju.

ABA terapija ir viena no speciālistu rekomendētākajām nodarbībām, kas ir nepieciešamas bērna attīstībai, spējai iemācīties veidot kontaktu ar apkārtējo pasauli un integrēties sabiedrībā.

Audiologopēds, ABA terapija, ergoterapeits, fizioterapeits, sociālo prasmju treniņa grupas- pakalpojumi, kurus anketās vecāki visbiežāk minēja, atbildot uz jautājumu, kādas attīstošās nodarbības un speciālisti bērnam būtu nepieciešami, bet nav pieejami finansiālu iemeslu dēļ. Tieši šie veselības un sociālās rehabilitācijas pakaklpojumi tiek arī visbiežāk rekomendēti no ārstu puses, ir uz pierādījumiem balstīti un plaši izmantoti citviet pasaulē, veidojot atbalsta sistēmu bērniem ar AST.

58% respondentu atbildēja, ka valsts vai pašvaldība nesedz nekādus izdevumus par bērna ar AST attīstošajām nodarbībām un speciālistiem.

Tikai 10% vecāku norādīja, ka visus izdevumus par bērnam nepieciešamajām terapijām sedz valsts vai pašvaldība

"Aptaujas rezultātos redzam to, ko jau gadiem ilgi novērojam Bērnu slimnīcas fondā- bērniem ar Autiskā spektra traucējumiem Latvijā akūti pietrūkst valsts atbalsta. Pašvaldību vai valsts finansējums parādās caur atsevišķiem projektiem un pakalpojumiem, taču tas nav ilgtermiņa risinājums un nesasniedz visus bērnus, kuriem atbalsts ir nepieciešams. Vairāk nekā trešdaļa vecāku norādīja, ka saņem finansiālu atbalstu no labdarības organizācijām. Ikdienā bērnus atbalsta ļoti daudzi cilvēki, un, tikai un vienīgi pateicoties viņu ziedojumiem, vairāki simti bērnu šodien saņem palīdzību. Taču ziedojumi nesniedz vecākiem garantiju, ka palīdzība būs. Mēs varam cerēt uz ziedotāju atsaucību, bet tas neaizstāj valsts palīdzības sistēmu, tāpēc vecāki dzīvo nepārtrauktā neziņā un trauksmē par to, kas notiks ar manu bērnu, vai viņam būs iespējas saņemt nepieciešamo palīdzību. Mana pārliecība ir un to nosaka arī mūsu valsts likumdošana, ka atbalstam bērnu veselībai pirmkārt ir jānāk no valsts un tad ziedotāji var palīdzēt ar atsevišķām lietām bērnu veselības uzlabošanā. Tāpēc esam izveidojuši un aicinām atbalstīt manabalss.lv iniciatīvu "Par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar Autiskā spektra traucējumiem", tādā veidā sniedzot palīdzību un cerību daudzām ģimenēm Latvijā, kurās aug bērns ar AST", situāciju komentēja Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.

Ikviens ir aicināts atbalstīt iniciatīvu platformā Manabalss.lv. Līdz pat 1.jūnijam labdarības akcijas Dosim bērnam iespēju! ietvaros ERAB kopienas iniciatīvas ietvaros privātpersonu un uzņēmumu ziedojums tiks dubultots! Ziedot iespējams ziedojumu kastītēs Rimi veikalos un Rimi e-veikalā (www.rimi.lv), ziedojot savu Mans Rimi naudas uzkrājumu, Bērnu slimnīcas fonda mājaslapā, Ziedot.lv mājaslapā, kā arī izmantojot Mobilly kontu.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka 2019.gadā Latvijā bija 2369 bērni, kuriem ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (AST), Aspergera sindroms vai jaukti specifiski attīstības traucējumi.