Dzimumzīmes jāpārbauda reizi gadā! Lielākā daļa iedzīvotāju to nav darījuši jau 3 gadus

Dati ir satraucoši - 84% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā nav devušies pie speciālista, lai veiktu dzimumzīmju pārbaudi. Šādu pārbaudi ir veikuši vien 15% aptaujāto.

Turklāt aktīvāk šādas pārbaudes ir veikušas sievietes, seniori un respondenti ar augstāko izglītību, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.

Kāpēc jāpārbaudās?

Kā skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa, dzimumzīmes ir labdabīgs pigmentšūnu jeb melanocītu sakopojums ādā. Dažādu iemeslu dēļ, piemēram, saules apdegumu laikā, rodas mutācijas, kas uzkrājas šūnās. Tālāk var tikt dots signāls šūnām pastiprināti vairoties un izraisīt ādas vēzi. Vidēji 80-85% melanomas gadījumu attīstās no jauna jeb rodas uz tīras ādas, un tikai 15-20% melanomu veidojas jau no iepriekš esošas dzimumzīmes.

Saslimstība ar melanomu pieaug katru gadu, tādēļ ir būtiski zināt par melanomas ABCD kritērijiem (A - asimetrija (ang. asymmetry), B - robeža (ang. border), C - krāsa (ang. color), D - izmērs (ang. diameter), taču pēc šiem kritērijiem var diagnosticēt tikai jau ļoti vēlīnu melanomu. Ādas vēzi atpazīt agrīni iespējams ar dermatoskopa palīdzību, kas veidojumu palielina vairākas reizes, un dermatologs spēj to izvērtēt un diagnosticēt.

Cik bieži nepieciešama pārbaude?

Daudzi faktori nosaka to, vai cilvēkam ir lielāks melanomas attīstības risks nekā citiem, stāsta Z. Prikule-Rūsiņa. Šos faktorus varētu iedalīt divās grupās - ģenētiskie jeb pārmantotie un iegūtie riska faktori.

Pie ģenētiskajiem riska faktoriem pieskaitāmi I fototips jeb ļoti gaiša āda, kas nekad neiesauļojas, bet vienmēr apdeg, rudi mati, zilas krāsas acis un vasaras raibumi. Arī dzimumzīmju skaitam ir nozīme. Ja to kopējais skaits uz ķermeņa ir =100, tas norāda uz melanocītu potenciālu vairoties, līdz ar to palielinot šī vēža risku. Savukārt pie iegūtajiem riska faktoriem jāpieskaita saules apdegumi, it īpaši, ja tādi bijuši bērnībā. Sauļošanās gan saulē, gan solārijā ir papildu riska faktors, no kura mēs varam izvairīties.

Izvērtējot katra pacienta riska faktorus, ārsts noteiks, cik bieži jāveic dzimumzīmju pārbaude, bet parasti to ieteicams veikt reizi gadā ikvienam. Lai gan melanoma bērna vecumā ir sastopama reti, dzimumzīmju pārbaude ir ieteicama arī bērniem.

Dzimumzīmju pārbaudei jānotiek biežāk, ja pacientiem jau iepriekš ir bijis ādas vēzis, kā arī, ja tas bijis I un II pakāpes radiniekam. Savukārt reizi 1-3 mēnešos katram pašam pie spoguļa būtu jāveic ķermeņa apskate, lai pamanītu jaunu dzimumzīmju parādīšanos vai to mainīšanos. Īpaša uzmanība jāpievērš periodiski asiņojošiem vai izčūlojušiem veidojumiem.

Atbildīgāk pārbaudās sievietes

Monitoringa dati atklāj, ka nedaudz aktīvākas dzimumzīmju pārbaužu veikšanā ir sievietes - 18% respondenšu norādījušas, ka pēdējo trīs gadu laikā ir veikušas dzimumzīmju pārbaudi pie speciālista, kamēr no vīriešiem tie ir 12%.

Z. Prikule-Rūsiņa skaidro, ka vidēji sievietes par savu veselību mēdz rūpēties vairāk un biežāk pamana izmaiņas savā ķermenī. Hormonu ietekmē, it īpaši grūtniecības laikā un pēc tās, daudzas dzimumzīmes izmainās, tās var kļūt lielākas un tumšākas. Pieaug arī dzimumzīmju skaits, ko ietekmē ne tikai hormoni, bet arī dzīvesveida paradumi - sauļošanās un solāriju apmeklēšana. Visi šie faktori var veicināt lielāku vērību pret dzimumzīmju izmaiņām.

Visaktīvāk pārbaudās seniori

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka visvairāk pēdējo trīs gadu laika dzimumzīmju pārbaudes ir veikuši respondenti vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem - 21%. Tikmēr no respondentiem 18-24 gadu vecuma grupā šādas pārbaudes veikuši vien 13%, 25-34 gadu vecuma grupā - 15%, 35-44 gadu vecuma grupā - 16%, 45-54 un 55-63 gadu vecuma grupā - 13%.

Tāpat interesanti, ka šādas pārbaudes nedaudz biežāk veikuši respondenti ar augstāko izglītību, no kuriem dzimumzīmju pārbaudi pēdējo trīs gadu laikā veikuši 18% aptaujāto. Savukārt no respondentiem ar vidējo izglītību tie bija 12%, bet ar pamatizglītību - 8%.

Ārste uzsver - gadu gaitā saules uzkrātais bojājums ādas šūnās stimulē dažādu veidojumu rašanos, piemēram, seborejas keratožu un pigmentplankumu rašanos. Tie ir labdabīgi veidojumi, kas biežāk novērojami tieši vecākiem cilvēkiem un var nereti līdzināties ādas vēzim. Sākot ar piecdesmit gadu vecumu, strauji pieaug melanomas sastopamība. Iespējams tāpēc cilvēki, ārstu mudināti vai arī pašu satraukuma dēļ, nonāk pie dermatologa dzimumzīmes pārbaudīt.

Vai pārbaude ir sarežģīta?

Pārbaudes veic ārsts ar speciālu ierīci, ko sauc par dermatoskopu. Tas ievērojami palielina katru ādas veidojumu, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Ir vairāki algoritmi un pazīmes, kā var atšķirt, vai konkrētais ādas veidojums ir labdabīgs, aizdomīgs vai ļaundabīgs.

Dzimumzīmju apskates laikā pacientam vienkārši rāmi jāguļ vai jāstāv, kamēr ārsts apskata visus ādas veidojumus. Apskates ilgums atkarīgs no tā, cik daudz ādas veidojumu ir pacientam, bet vidēji tas ilgst 15-30 minūtes.

Ārste aicina neizturēties vieglprātīgi pret savu veselību un censties rast laiku un iespēju, lai reizi gadā veikt dzimumzīmju pārbaudi pie speciālista.