Hronisku slimību pacientiem vakcinācija ir efektīva iespēja, kā pasargāt savu veselību

© Reuters/Scanpix

Covid-19 saslimšanas gadījumu analīze ir pierādījusi, ka cilvēkiem ar hroniskām slimībām ir augsts vai ļoti augsts risks iegūt smagus Covid-19 izraisītus veselības traucējumus.

Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, īpaši onkoloģisko slimību pacientiem, cilvēkiem ar sirds asinsvadu sistēmas slimībām, tai skaitā hipertonisko slimību, pacientiem ar cukura diabētu, smagām elpošanas ceļu slimībām, nieru slimībām, aptaukošanos un dažādu cēloņu izsauktiem imūndeficītiem ir augsts vai ļoti augsts risks iegūt smagus Covid-19 izraisītus veselības traucējumus.

Savukārt vakcinācija pret Covid-19 novērš Covid-19 izraisītus smagus un vidēji smagus veselības traucējumus un nāves gadījumus.

“Vakcinācijai pret Covid-19 ir jāņem vērā tādi paši principi kā citu vakcīnu gadījumā, piemēram, vakcinācijas pret gripas gadījumā. Tai skaitā cilvēkiem ar imūndeficītu, piemēram, cilvēkiem ar HIV, AIDS, transplantāciju pacientiem, pacientiem ar autoimūnām slimībām, kuri saņem imūno sistēmu ietekmējošus medikamentus u.tml., neapšaubāmi tiek rekomendēts vakcinēties pret Covid-19, kaut arī ārsti aicina ņemt vērā to, ka šiem cilvēkiem pēc vakcinācijas var būt nepilnīga aizsardzība, tādēļ arī pēc vakcinācijas ir jāievēro piesardzības pasākumi. Tomēr vakcinācija šiem cilvēkiem dod ievērojamu papildu drošību, nekā tas būtu nevakcinējoties," asoc.prof. Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja.

Šobrīd ir publicēti Astra Zeneca vakcīnas pirmsreģistrācijas pētījuma rezultāti no ASV, kas pierāda papildu faktus par AstraZeneca izstrādātās vakcīnas iedarbīgumu, apstiprinot, ka vakcinācija 100% gadījumu novērš smagus veselības traucējumus un hospitalizāciju.

“Pēc vakcinācijas ir iespējamas sagaidāmas vakcīnas izraisītas reakcijas, piemēram, apsārtums un sāpes vakcinācijas vietā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes utml. Tās ir īslaicīgas reakcijas un parāda, ka organisms reaģē uz vakcīnu, radot aizsardzību. Nav pamata uzskatīt, ka vakcinācija varētu saasināt hroniskās slimības izpausmes, tomēr, ja ir kādas bažas, nepieciešams izrunāties ar savu ģimenes ārstu vai konkrēto ārstējošo ārstu, lai saņemtu ieteikumus vakcinācijas plānošanai,” Jana Feldmane, Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja.

Medikamentu lietošanai nav ietekmes uz Covid-19 vakcināciju. Tomēr atsevišķos retos gadījumos zāles var samazināt vakcīnas efektivitāti, šādos gadījumos ārsts rekomendēs, kad pareizi plānot vakcināciju.

“Cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām pret pārtiku, kukaiņiem, liekšu, putekšņiem utml, arī tiem, kam ir alerģiski dermatīti vai rinīti utml., nav pamata nevakcinēties, bet dodoties uz vakcināciju cilvēkam par to ir jāinformē vakcinācijas veicējs. Ja cilvēkam ir bijusi alerģija uz noteiktiem medikamentiem, arī tad nav pamata atcelt vakcināciju, bet par to ir jāinformē vakcinācijas veicējs, lai pēc vakcinācijas šos cilvēkus ilgāk novērotu vakcinācijas vietā,” Dace Zavadska.

Veselība

Trauksmi par iespēju pacientiem šogad nodrošināt valsts apmaksātus pakalpojumus ceļ slimnīcas. Naudas trūkst un situācija ar katru mēnesi tikai pasliktinās. Arī Gulbenes slimnīcā, kur par valsts naudu šogad vairs nav pieejams acu ārsts, LORs, rehabilitācija bērniem un pieaugušajiem, pat dienas stacionārs un vēl virkne citu pakalpojumu. Veselības ministrija aicina iedzīvotājus vērsties citās ārstniecības iestādēs, taču uzrunātie mediķi uzsver, ka tas nav risinājums, jo kvotas izsmeltas teju visās Latvijas slimnīcās, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Svarīgākais