Austrumu slimnīcā veikta Latvijā unikāla operācija
Lai uzlabotu turpmākās dzīves kvalitāti, atveseļojoties pēc smagas onkoloģiskas slimības, šī gada februārī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai 36 gadus jaunai pacientei tika veikta Latvijā unikāla un sarežģīta operācija – rokā esošo limfvadu piešūšana vēnām.
Pēc kombinētas krūts vēža terapijas pacientei rokā attīstījās limfātiskā tūska, kuras ietekmē tika traucēta limfas attece. Pēcoperācijas periodā vairākkārt attīstījās mīksto audu infekcijas. Tāpat pacientei bija palielinājies rokas apjoms, kas neļāva veikt ierastās ikdienas aktivitātes un radīja dažādas neērtības.
Kā skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārsts - mikroķirurgs Jānis Zariņš: „Limfostāzes gadījumā tiek izmainīta audu fizioloģija, pasliktinās dzīšana, ātrāk veidojas iekaisuma procesi. Baktērijas, kas ierastos apstākļos atrodas uz ādas, minētajos gadījumos spēj ierosināt mīksto audu iekaisumus. Pacientiem bieži ir apgrūtinātas kustības un parādās arī jušanas traucējumi. Komplicētākos gadījumos nākas atteikties no ikdienas darbiem, hobijiem vai fiziskām aktivitātēm. Diemžēl tiek būtiski ietekmēta šo cilvēku dzīves kvalitāte. Tas bija izaicinājums - izdomāt un rast risinājumu - kā varētu palīdzēt šiem pacientiem?”
Pirms operācijas bija nepieciešama rūpīga sagatavošanās, kas nebūtu iespējama bez pacientes ikdienas procesu izpratnes, sadarbības un iesaistes. Pacientei pirms operācijas bija jāveic limfodrenāžas masāžas, fizioterapijas vingrojumus, tāpat bija jāiegādājas kompresijas apģērbs un jānēsā tas ik dienas.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas piektā gada ķirurģijas rezidents Jānis Pāvulāns: „Ideja par limfvadu izgaismošanu ar kontrastvielu radās mikroķirurgam Jānim Zariņam, vērojot mūsu darbu „blakus” operāciju zālē. Operējot žultsakmeņus, tiek veikta fluorescenta žults vadu izgaismošana, kas ļauj ieraudzīt žultsvadus pat situācijās, kad tos klāj ievērojams apkārtējo audu daudzums vai ir attīstījies smags iekaisums. Parastos apstākļos, neizmantojot fluorescences efektu, žults vadus ieraudzīt nav iespējams, un tas palielina iespēju tos operācijas laikā traumēt. Tādējādi šī metode ievērojami uzlabo pacientu drošību. Tā arī radās ierosme - izmantot minēto iekārtu arī faktiski „neredzamo” limfvadu izgaismošanai un atrašanai.”
Jānis Zariņš: “Esmu gandarīts par izdošanos! Veicām limfvadu izgaismošanu, izmantojot infrasarkanās gaismas kameru un indocianīna zaļo kontrastvielu. Ļoti būtiski bija atrast funkcionējošus limfvadus, ko varētu savienot ar vēnu. Cilvēkam ir ļoti daudz limfvadu. Vienā rokā to var būt pat 100 un vairāk, un izmēra ziņā tie ir 0,2 līdz 0,5 milimetri. Tā ir supermikroķirurģija. Pateicoties Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pieejamajai aparatūrai un uz risinājumu vērstiem kolēģiem - ķirurģijas galvenajam speciālistam, asociētajam profesoram Haraldam Plaudim un ķirurģijas rezidentam Jānim Pāvulānam, ar kuriem vienojāmies par Karl Storz D-Light P sistēmas izmantošanu, lai varētu veikt šo sarežģīto operāciju.”
Operācija ilga 3 stundas. Pacientei rokā tika veikti 2 nelieli iegriezumi aptuveni 2,5 centimetru garumā, caur kuriem tika veikta limfvadu un vēnu sašūšana. Kopā tika veiktas 3 limfovenozas anastamozes. Funkcionējošie limfvadi tika izvēlēti pēc lokalizācijas, tādējādi panākot iespējami labāko rezultātu limfas atteces uzlabošanā un tūskas samazināšanā pacientei.
Operācija noritēja veiksmīgi, un šobrīd pēcoperācijas periodā paciente turpina rehabilitāciju, apmeklē fizioterapeitu, kā arī nēsā kompresijas apģērbu.
Mikroķirurgs Jānis Zariņš skaidro, ka limfostāze izveidojas onkoloģiskajiem pacientiem pēc kombinētas ārstēšanas terapijas, visbiežāk - ja tiek diagnosticēts krūts vēzis, ginekoloģiskas saslimšanas un melanoma.
„Ārvalstīs šādas operācijas tiek veiktas jau 15 gadus. Latvijā šādu operāciju Austrumu slimnīcā veicām nupat - februārī.”
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī. Katru gadu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros ārstējas aptuveni 70 000 pacientu, dienas stacionārā vairāk nekā 20 000 pacientu, bet ambulatori veselības aprūpes pakalpojumus šeit saņem vairāk nekā 760 000 pacientu.