Aptauja: 37% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka Covid-19 laikā mazāk sporto

Vairāk nekā katrs trešais jeb 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka Covid-19 laikā viņiem ir samazinājies fizisko aktivitāšu daudzums, kamēr īpaši mazkustīgāki kopš Covid-19 sākuma ir kļuvuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 46% šobrīd fizisko aktivitāšu daudzums ir mazāks nekā iepriekš, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS.

16% aptaujāto Covid-19 laikā fizisko aktivitāšu daudzums ir palielinājies, 43% tas nav mainījies, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Sekojot sabiedrības veselības iestāžu aicinājumiem doties svaigā gaisā, 25% aptaujāto norādījuši, ka kopš Covid-19 sākuma svaigā gaisā uzturas biežāk nekā pirms tam (10% - ievērojami biežāk, 15% - nedaudz biežāk), 46% svaigā gaisā pavadītā laika daudzums nav mainījies, bet 26% svaigā gaisā uzturas mazāk nekā iepriekš.

Mazkustīgāki - jaunieši un vīrieši

Fizisko aktivitāšu daudzums Covid-19 laikā ir palielinājies 20% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 12%. Vīriešu vidū ir novērojams arī lielāks fiziskās slodzes samazinājums - 41% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka kopš Covid-19 sākuma viņi veic mazāk fizisko aktivitāšu, bet starp sievietēm šādu atbildi sniedza 33%. Tāpat vīrieši mazāk uzturas svaigā gaisā - 31% vīriešu apgalvo, ka Covid-19 laikā svaigā gaisā dodas retāk nekā iepriekš, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 23%.

Analizējot datus pēc vecuma, secināms, ka Covid-19 visvairāk ir ietekmējis tieši jauniešu fizisko aktivitāšu īpatsvaru - 46% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzinuši, ka šobrīd ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā iepriekš. Tāpat satraukumu rada fakts, ka šajā iedzīvotāju grupā 35% aptaujāto kopš Covid-19 sākuma mazāk uzturas svaigā gaisā, kamēr pārējās vecuma grupās šis samazinājums ir 10-13% robežās.

Mentālajai veselībai - kustība un svaigs gaiss

Viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis atgādina, ka daba, svaigs gaiss un kustība ir labākie risinājumi pret nomāktību un depresiju. Aktīva vienas stundas pastaiga mežā, gar jūru vai pilsētas parkā palīdz sakārtot nervu, vielmaiņas un asinsrites sistēmu. Kustība rada prieku un iekšēju brīvības izjūtu, neskatoties uz pašreizējiem ierobežojumiem. Jāņem vērā, ka ilgstoša mazkustība var radīt gan mentālās veselības sarežģījumus, gan arī izraisīt fiziskās veselības problēmas, piemēram, aptaukošanos, muskuļu vājumu, kā arī izteiktas locītavu un muguras sāpes. Kamēr sporta zāles ir ciet, K. Zlidnis aicina izmantot jebkuru iespēju, lai kustētos gan mājas, gan āra apstākļos, piemēram, skrienot, vingrojot, stiepjoties un dienas aizvadot maksimāli aktīvi un dinamiski.

Vai šogad būs "pludmales sezonas" bums?

Līdz ar pavasara un siltāka laika iestāšanos varētu atkal palielināties fizisko aktivitāšu daudzums, jo pieejamāki kļūs āra stadioni, sporta laukumi un brīvdabas trenažieri. Tāpat katru gadu vismaz daļa cilvēku pavasari uztver kā laiku, kad jāsāk intensīvi gatavoties pludmales sezonai. Vienlaikus K. Zlidnis atgādina, ka nesamērīga pārslodze un dzīšanās pēc ātriem rezultātiem, domājot tikai par ārieni, noved pie papildu stresa, kā arī var izraisīt traumas un sirds pārslodzi. Jāņem vērā, ka organisms uzreiz nav gatavs tik lielai piepūlei.

Eksperts atgādina, ka ikdienu ieteicams veidot tā, lai fiziskās aktivitātes būtu regulāra tās sastāvdaļa. Veselīgs un fiziski aktīvs dzīvesveids ir atslēga, lai stiprinātu ne vien ķermeni, bet arī mentālo noturību un emocionālo labsajūtu!

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra beigās aptaujājot 1713 respondentus.