Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

Par ko vēl bez Covid-19 var liecināt garšas un smaržas zudums

© pexels.com

Pandēmijas laikā daudz pieminēts ožas un garšas zudums kā izplatīts Covid-19 simptoms, ko saslimušajiem novēro pat tad, kad citu šīs slimības simptomu nav. Speciālisti apkopo plašāku informāciju arī par citiem savādiem garšas efektiem.

Metāliska garša mutē dažkārt mēdz parādīties bez īpaša iemesla un šādos gadījumos tā parasti pazūd. Taču šī sajūta var būt arī blakusparādība kādai nopietnākai slimībai.

Pandēmijas laikā esam daudz dzirdējuši un runājuši par Covid-19 izplatīto simptomu - garšas un ožas pazušanu. Tas vedinājis speciālistus vēlreiz apzināt un atgādināt arī citus iespējamos savādos garšas efektus.

"Aptiekā farmaceiti mēdz uzklausīt klientu jautājumus, kas saistīti ar neparastām sajūtām mutē," stāsta farmaceite Linda Fevraļeva. "Daudzi no iemesliem, kāpēc uz mēles ir, piemēram, naglu garša, patiešām ir atrisināmi turpat aptiekā."

Recepšu medikamenti un vitamīni

Garšas izmaiņas un sausu mutes sajūtu, kas arī var veidot metālisku garšu, mēdz izraisīt zāļu blakusparādības.

"Visbiežāk metālisku garšu var izraisīt tieši antibiotikas, kuru sastāvā ir tetraciklīns, podagras zāles ar alopurinolu, psihiatriskās zāles ar litiju un daži sirds medikamenti," skaidro farmaceite Linda Fevraļeva. Arī ikdienas multivitamīni, kas satur, piemēram, cinku, dzelzi vai varu, var atstāt metāla pēcgaršu mutē. Tas pats attiecas uz grūtnieču vitamīniem, dzelzs un kalcija piedevām un saaukstēšanās līdzekļiem, kuros ir cinks. Taču bažām nav pamata, jo nevēlamā garša parasti izzūd, kad organisms zāles ir apstrādājis un paņēmis vajadzīgo.

Zobu higiēnas ievērošana

Pirmkārt, nepatīkamo garšu var veidot nepietiekama vai nepareiza zobu un mutes higiēna. Nelietojot zobu diegu un zobu suku, tiek ignorētas mutes dobuma veselības pamatprasības. Rezultātā var veidoties smaganu infekcijas, piemēram, gingivīts vai periodontīts.

"Smagāks iekaisuma stāvoklis, ko sauc par akūtu nekrotizējošu čūlainu gingivītu, var veidoties pēkšņi".

Infekcija un citi simptomi var radīt ne tikai sliktu elpu, bet arī metālisko garšu mutē. Aptiekā iegādājams plašs mutes higiēnas līdzekļu klāsts - zobu diegi, starpzobu birstītes, mutes dobuma skalojamie līdzekļi, zobu pastas, specializētie geli un pastas smaganu kopšanai un/vai iekaisuma ārstēšanai, kā arī zobu birstes dažādām gaumēm.

Gingivīta gadījumā var līdzēt mutes dobuma kopšanas līdzekļi ar hlorheksidīnu, cetilpiridīnu, kas sastopami gan zobu pastu un mutes dobuma skalošanas līdzekļu, gan arī lokāli lietojamu gēlu sastāvā. Gingivīta attīstību var veicināt arī samazināts siekalu daudzums. Tādā gadījumā ieteicams lietot vairāk ūdeni. Aptiekā pieejami speciāli mutes dobuma kopšanas līdzekļi, kas nodrošina papildus mitrināšanu. Parasti, uzlabojot mutes dobuma higiēnu, metāliskā garša samazinās un pazūd.

Gremošanas traucējumi

Vēdera uzpūšanās, grēmas, reflukss (atvilnis) un gāzu veidošanās - šie gremošanas traucējumu simptomi var izraisīt metāla garšu. Līdzko tiek ārstēti gremošanas traucējumi, nepatīkamā garša mutē pazūd.

Sarunā ar aptiekas apmeklētāju farmaceits izvērtēs, vai var palīdzēt kāds no aptiekā iegādājamiem preparātiem, kas iegādājami bez receptes salīdzinoši vieglu sūdzību gadījumā, vai arī ieteiks konsultēties ar ārstu diagnozes precizēšanai un ārstēšanas kurs noteikšanai.

Deguna problēmas

Oža un garša ir divas cieši saistītas maņas.

"Ja ir problēmas ar deguna blakusdobumiem, tas var ietekmēt garšas kārpiņas."

Mazinoties deguna infekcijai, garšai atkal būtu jāatgriežas. Vieglākos gadījumos aptiekās iegādājams daudzveidīgs līdzekļu spektrs, kas atvieglo rinovīrusa simptomus - deguna dobuma skalojamie līdzekļi, dekongestanti, kas ir deguna gļotādas tūsku mazinoši un elpošanu atvieglojoši līdzekļi, ka arī ārstniecības augu ekstraktus saturoši līdzekļi tablešu, pilienu, deguna aerosolu, krēmu vai deguna pilienu formā, arī mono vai kombinēti pretiesnu medikamenti iekšķīgai lietošanai.

Taču, ja iesnas nerimstas, izdalījumi maina krāsu un pievienojas vēl citi simptomi (galvassāpes, paaugstināta temperatūra u.c.), ieteicams sazināties ar ģimenes ārstu.

Grūtniecība

Laikā, kad sievietes ķermenī veidojas jauna dzīvība un hormonu līmenis mainās, var rasties garšas izmaiņas. Dažkārt var būt tā, ka mīļākais ēdiens vairs negaršo vai rodas vēlme pēc neierastiem ēdienu salikumiem. Un nav izslēgts, ka uz mēles var veidoties metāliskas garšas sajūta.

Nieru mazspēja

Hroniska nieru mazspēja, ko izraisa nervu bojājumi no cukura diabēta, paaugstināts asinsspiediens, vilkēde, hroniskas infekcijas vai nieru slimības, var izraisīt vairākas problēmas un izmaiņas organismā, tostarp radīt mutē metālisku garšu.

Demence

Garšas sajūtam ar mēli, taču smadzenes ir tās, kas nosaka, kā fiksējam aromātu. Demence var ietekmēt smadzeņu daļas, kas to kontrolē. Šīs izmaiņas var radīt nepatīkamas garšas sajūtas.

Vēža ārstēšana

Farmaceite norāda: "Arī staru un ķīmijterapija var dot rūgtu vai metālisku garšu mutē". Šajā gadījumā dažkārt nepatīkamo piegaršu var mazināt, kārtīgi iztīrot zobus un lietojot mutes skalošanas līdzekli, kas var būt ar izteiktāku vai, gluži otrādi, maigu garšu. Šajā grūtajā laika vajadzētu darīt visu, lai iespējami mazinātu diskomfortu un mobilizētos veselības atgūšanai.

Līdzko beidzas slimības ārstēšana, metāliskā garša izzūd pavisam.

Garšas izmaiņas var rasties arī pēc smadzeņu operācijas, kuras laikā izņemts audzējs.

Ķimikālijas

Ja darbs ir saistīts ar metāla izgarojumiem, piemēram, cinka oksīdu, var izmainīties garšas sajūta. Metinātāji ir vieni no tiem, kas ir pakļauti lielākam tā sauktā metāla dūmu drudža riskam. Rezultātā var rasties slāpju sajūta un veidoties metāliska garša mutē. Taču sešu līdz divpadsmit stundu laikā šīm pazīmēm būtu jāpazūd.

Lūk, cik daudz un dažādi iemesli var būt metāla garšai mutē! Nereti rūgtums, sīvums un metāliskā garša parādās un pazūd pati no sevis.

"Tiesa, var būt gadījumi, kad saviem spēkiem grūti saprast, no kā šī nepatīkamā garšas izmaiņa ir radusies. Tādās reizēs, lai izslēgtu kādu nopietnu iemeslu, noteikti ir jāvēršas pie ārsta, vai vismaz jāsāk ar sava farmaceita konsultāciju," teic Linda Fevraļeva.