Kā cīnīties ar migrēnu, lai nekļūtu atkarīgs no medikamentiem

Migrēnas var ievērojami ietekmēt pacientu ikdienas dzīvi. Sāpju gadījumā mēdzam meklēt ātru glābiņu, lietojot zāles, taču ir svarīgi, lai tās būtu piemeklētas pareizi un būtu izvēlēts atbilstošs lietošanas režīms.

Migrēna, no kuras vispārējā populācijā cieš vidēji 15% cilvēku, ir periodiskas galvassāpju lēkmes, kas ilgst 4-72 stundas, skaidro neiroloģe-algoloģe Aija Freimane.

Parasti migrēna izpaužas ar vidēji stiprām vai stiprām vienpusējām pulsējošam galvassāpēm, kas pastiprinās ikdienas fizisku aktivitāšu laikā un ir ar kādu no pavadošiem simptomiem - sliktu dūšu ar vai bez vemšanas, vai arī nepatiku pret gaismu, skaņām, smaržām.

Galvassāpes ietekmē ikdienas funkcionēšanu, migrēnas dēļ cilvēks nespēj aiziet uz darbu ("absentisms") vai darbs kļūst neproduktīvs ("presentisms"), cieš ģimene, izjūk plānotie pasākumi.

Par hroniskām galvassāpēm uzskata tādas, kas ir 15 vai vairāk dienu mēnesī vismaz 3 mēnešus vai ilgāk. Tātad "hronisks" ir biežuma, nevis ilguma kritērijs. Ap 2% cilvēku vispārējā populācijā migrēna ir hroniska, tas nozīmē, ka galvassāpes ir 15 vai vairāk dienu mēnesī 3 mēnešus vai ilgāk un vismaz 8 dienas mēnesī tām ir migrēnas pazīmes.

Migrēnas lēkmēm kļūstot biežākām, raksturīgās pazīmes var kļūt mazāk izteiktas, var pievienoties cita veida galvassāpes, piemēram, saspringuma galvassāpes. Galvenais iemesls, kāpēc epizodiska migrēna transformējas hroniskā migrēnā, ir pastiprināta pretsāpju medikamentu lietošana, ko veicina psiholoģiskas problēmas ar depresiju un trauksmi. Kā riska faktori ir nepareizi lietoti medikamenti lēkmes laikā, stress, liekais svars, kā arī bieža kafijas (kofeīna) lietošana.

Retu migrēnas lēkmju gadījumā palīdz pretsāpju medikamenti atbilstošā devā vai speciālās migrēnas zāles triptāni, stāsta ārste.

Lai noteiktu hroniskas migrēnas diagnozi, vispirms ir jānovērtē, vai netiek pārmērīgi lietoti pretsāpju medikamenti, kas rada jaunu nopietnu problēmu - medikamentu atkarīgas galvassāpes. Tas ir svarīgi, jo atšķiras ārstēšanas stratēģijas.

Hroniskas migrēnas gadījumā palīdzēs migrēnas profilaktiskā terapija, kas nozīmē noteiktu medikamentu lietošanu katru dienu, lai samazinātu smadzeņu jutīgumu, gatavību galvassāpēm - sāpes padarītu vieglākas un retākas. Taču, ja migrēna pārveidojusies medikamentu atkarīgās galvassāpēs, tas ir zināms strupceļš, jo vienīgais veids, kā to ārstēt, ir ārsta uzraudzībā mazināt analģētiķu lietošanu.

Labā ziņa migrēnas pacientiem - arī Latvijā pieejami jaunie speciāli migrēnas ārstēšanai radītie anti-CGRP (calcitonin gene related peptide - ar kalcitonīna gēnu saistītais peptīds), medikamenti, kas viegli injicējami vienu reizi mēnesī smagu epizodisku lēkmju vai hroniskas migrēnas profilaktiskai terapijai. Diemžēl to lietošanu ierobežo augstā cena, jo medikamenti (ne triptāni, ne jaunie specifiskie profilaktiskie) netiek kompensēti, neskatoties uz 2019.gadā BMC Public Health publicēto pētījumu par migrēnas ekonomisko slogu Latvijā un Lietuvā, kur aprēķinātas migrēnas tiešās un netiešas izmaksas, kas veido 0,42% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Gan hroniska migrēna, gan medikamentu atkarīgās galvassāpes nav bezcerīgas, var panākt to atpakaļpārveidi par kontrolējamu epizodisku migrēnu, uzsver A. Freimane.

Tiesa, ģenētiskos aspektus nevarēsim izmainīt, līdz ar to solīt pilnīgu izārstēšanos būtu populisms. Vienīgais veids, kā izvairīties no pastiprinātas pretsāpju tablešu lietošanas, kas migrēnu padara par hronisku, ir veikt šo zāļu uzskaiti Galvassāpju dienasgrāmatā un apspriest to ar ārstu.

Jāņem vērā, ka jebkuri medikamenti, kas tiek lietoti galvassāpju simptomu mazināšanai, var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes, arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, aspirīns, paracetamols, ja tos lieto 15 un vairāk dienu mēnesī ilgāk par trim mēnešiem. Savukārt kombinētie pretsāpju līdzekļi, kuru sastāvā ir vairākas aktīvās vielas (īpaši kofeīnu un kodeīnu saturoši preparāti), opioīdi un arī triptāni pieradumu rada daudz ātrāk, lietojot tos 10 dienas mēnesī ilgāk par trim mēnešiem.

Pēdējo gadu zinātniskie pētījumi norāda, ka migrēna ir neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās un ārējās vides izmaiņām. Galvassāpju dienasgrāmatas analīze ir palīglīdzeklis individuālo sāpju lēkmju palaidējmehānismu jeb trigeru izpētei, kas atvieglo ārstēšanu.

Migrēnas pacientam jāievēro režīms, lēkmi var izsaukt izlaista ēdienreize, nepietiekams miegs vai pārlieku ilga gulēšana brīvdienās, diskotēkas apmeklējums vai citu mirgojošu redzes stimulu ekspozīcija, sarkanvīns vai noteikti pārtikas produkti. Šos trigerus iespējams ietekmēt, bet tas ir stingri individuāli, tādēļ ir svarīga šī Galvassāpju dienasgrāmata, jo, piemēram, speciālas migrēnas diētas nav. Ikdienas stresu varam mazināt daļēji ar fiziskām aktivitātēm un relaksācijas metodēm. Ar neietekmējamiem trigeriem kā laika apstākļu maiņu vai menstruācijām jāsamierinās, savukārt zinot prognozējamās menstruāciju dienas, ar ārstu var pārrunāt miniprofilakses pasākumus, kas lēkmes efektīvi novērstu.

Arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļi ir piemēroti migrēnas galvassāpju mazināšanai. Tie jālieto pietiekamā devā uzreiz, nevis pa "pustabletītei" ik stundu, uzsver ārste. Jo ātrāk to ieņem, jo labāks būs rezultāts. Noderīgākās ir ātri šķīstošās pulveru, granulu formas vai pretsāpju tabletes ar ātru iedarbību.

Migrēna ir periodiskas galvassāpju lēkmes, kas ietekmē dzīves kvalitāti un var radīt nespēju pat trīs dienas pēc kārtas. Pacienti sāpju stiprumu ciparu skalā no 1-10 tās nereti raksturo kā neizturamas sāpes, kas pat pārsniedz 10 balles. Ja nav atrasts pareizais veids, kā lēkmi pārtraukt, izvērsta lēkme var atgādināt nopietnu smadzeņu katastrofu, kas rada smagu stresu pacientam un nevajadzīgu finansiālu slogu, atkārtoti veicot dārgus izmeklējumus.

Neārstēta migrēna var kļūt hroniska, savukārt pašārstēšanās noved pie medikamentu atkarīgām galvassāpēm, kad zāles sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu, prasa arvien vairāk un vairāk pretsāpju līdzekļu un veidojas apburtais loks.

Nopietna, bet reta komplikācija ir migrēnas izraisīts smadzeņu infarkts. Triptānu galvenā problēma izriet no to efektivitātes lēkmju ārstēšanā - pārāk bieža to lietošana noved pie jau minētajām medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Cilvēkiem ar asinsvadu riska faktoriem lielākā vecumā triptānus iesaka lietot ārsta kontrolē. Tiesa, zināms, ka migrēna ar gadiem kļūst vieglāka vai izzūd pavisam. Jā trīs lēkmēs nepalīdz viens triptānu medikaments, efektīvs var būt cits no septiņiem pieejamajiem triptāniem, to vajadzētu pārrunāt ar ārstu.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča stāsta - galvassāpju gadījumos cilvēki bieži vēršas aptiekā, arī klienti ar migrēnu nav retums, turklāt reizēm ir klienti ar nediagnosticētu migrēnu. Šādā gadījumā farmaceits var palīdzēt atšķirt migrēnu no cita veida galvassāpēm, ieteikt bezrecepšu pretsāpju medikamentu, ņemot vērā klienta sūdzības, citu slimību un medikamentu esamību, sniegt rekomendācijas par zāļu lietošanu, informēt par dzīvesveida ietekmi uz galvassāpju rašanos un par profilaktiskiem pasākumiem, mudināt cilvēku vērsties pie ārsta, kurš veiks diagnostiku un individuāli piemeklēs nepieciešamo ārstēšanas stratēģiju.

Triptāni ir viena no visplašāk izplatītam pretmigrēnas preparātu grupām, ko pacientam izrakstīs ārsts. Taču ir jāievēro pareizs ārstēšanas režīms - stingri jāievēro ārsta rekomendācijas attiecībā uz pieļaujamo medikamenta daudzumu un ieņemšanas laiku. Tos nedrīkst lietot vienlaikus ar asinszāles preparātiem un greipfrūta sulu. Jāņem vērā, ka triptāniem var būt mijiedarbība ar citām medikamentu grupām, piemēram, antidepresantiem, iekšķīgiem pretsēnīšu līdzekļiem, dažām antibiotiku grupām un citiem preparātiem.

Farmaceite skaidro, ka migrēnas gadījumā profilaktiskie pasākumi ir cieši saistīti ar sāpju trigeriem. Tātad ir jāizvairās no šīs sāpes provocējošiem faktoriem - spilgtas, mirgojošas gaismas, trokšņiem, kafijas, sarkanvīna, siera, šokolādes, asu ēdienu lietošanas, miega nepietiekamības vai pārmērības. No nefarmakoloģiskām profilaktiskām metodēm ir ieteicama masāža, akupunktūra, relaksējošās procedūras un psihoterapija.

Ir dati, ka migrēnu var atvieglot tūsklape, piparmētra, ingvers, lavanda, rozmarīns, pelašķis, apinis, kaut gan zinātniski pierādīta efektivitāte ir tikai tūsklapes sakņu ekstraktam, pārējos augus izmanto tautas medicīnā, stāsta farmaceite. Savukārt no uztura bagātinātājiem migrēnas profilaksei noderēs magnijs, B2 vitamīns un koenzīms Q10.