Šoziem sniega dēļ ir cietušas ne tikai automašīnas un ēkas, bet arī cilvēku veselība. Pēdējās nedēļās ir pieaudzis to traumu skaits, kas radušās sniega rakšanas un kraušanas rezultātā. Sniega tīrīšanai jāpieiet ar vērību, lai neiedzīvotos ķermeņa augšējās daļas traumās un pret procesu jāattiecas kā pret pilnvērtīgu sporta treniņu.
Sniega šķūrēšana var būt pilnvērtīga fiziskā aktivitāte - stunda šāda darba aktivizē lielāko daļu ķermeņa augšdaļas muskuļu un atkarībā no cilvēka svara var sadedzināt 440-510 kcal. Taču nereti šis process rezultējas ar sāpīgām traumām, kuras izprovocē smaga sniega celšana.
"Pirms intensīvās snigšanas cilvēki kustējās mazāk, jo lielāko daļu laika šobrīd pavadām mājās. Savukārt, parādoties pirmajam sniegam, cilvēkiem nācās ķerties pie lāpstām, lai attīrītu piemājas ietves un ceļus. Šķūrējot sniegu, visbiežāk traumas gūst tie, kuriem šis darbs ir vienreizēja slodze un kuru fiziskā sagatavotība ir zema," skaidro Gjenisdige Latvija Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
Visbiežākās traumas, kas rodas sniega tīrīšanas gadījumos, ir cīpslu, saišu un muskuļu sastiepumi vai pat plīsumi. Neuzmanīgi rokot sniegu, cilvēki visbiežāk piedzīvo traumas muguras, roku un plecu daļā.
Lai izvairītos no traumām ceļot sniega lāpstu, ir svarīgi turēt kājas plati un sasprindzināt vēdera muskuļus. Sniega celšanas kustības jāveic izmantojot kāju spēku. Lai saudzētu ķermeni un mazinātu traumas, nepieciešams ievērot īpašu kustību algoritmu - kad lāpsta ir piekrauta ar sniegu, nedaudz jāpietupstas un līdz ar lāpstas pacelšanu jāceļas pilnā augumā. Nav arī ieteicams celt lāpstu pilnu ar sniegu vienā piegājienā - lai mazinātu noslogojumu rokās un plecos, sniegs ir jārok pa slāņiem.
Tāpat svarīgi sniega šķūrēšanas laikā izmantot atbilstošu stāju - mugurai ir jābūt taisnai. Pareiza stāja samazina mugurkaula muskuļu un locītavu spriedzi un ļauj šķūrēt vairāk sniega ar mazāku nogurumu un sāpēm.
Tāpat kā jebkura cita slodze, arī sniega tīrīšana jāsāk ar 5-10 minūšu iesildīšanos. Lai iesildītos, ir jāsāk ar vienkāršiem vingrinājumiem, kas palielinās asins plūsmu, kā arī muskuļu un locītavu elastību, tādejādi samazinot traumu risku.
Pirms tīrīšanas ieteicams izstiept rokas, muguru, kā arī krūšu un plecu zonu. Papildus mugurkaula stabilizēšanai, iesildīšanās aizsargā dzīvībai svarīgos orgānus, piemēram, sirdi no pārmērīgas slodzes sniega tīrīšanas laikā.
Bez iesildīšanās pirms došanās ārā ir nepieciešams arī atbilstoši apģērbties, jo temperatūra sašaurina asinsvadus un samazina asins plūsmu aktīvajos muskuļos. Vēja necaurlaidīga, silta un ūdeni atgrūdoša apģērba izvēle palīdzēs uzturēt ķermeni siltu un noturīgu pret fizisku noslogojumu.
Sniega šķūrēšanai ieteicams izvēlēties pēc iespējas vieglāku lāpstu, lai neradītu pārlieku lielu noslogojumu ķermenim. Lāpsta ir jāizvēlas atbilstoši savam augumam, lai samazinātu muguras muskuļu slodzi - jo garāks augums, jo garākam jābūt lāpstas rokturim.
Vislabāk sniega tīrīšanai noder plastmasas lāpstas, jo tās ir vieglas un parocīgas. Savukārt, lai mazinātu noslogojumu vienā sniega tīrīšanas reizē, to darīt ieteicams regulāri - pat tad, ja sniega kārta pārsniedz vien dažus centimetrus. Ja no sniega attīrāmā platība ir liela un tīrāmā sniega daudz, ir ieteicams atpūsties ik pēc 15 minūtēm - nolikt lāpstu, iztaisnot muguru un nedaudz izstiept rokas.
Bez traumām, kas radušās pārmērīgas slodzes rezultātā, liela daļa ievainojumu rodas paslīdot un nokrītot uz ledus, kas slēpjas zem sniega. Paslīdēšanas un krišanas risks pastāv neatkarīgi no fiziskās sagatavotības, tādēļ šķūrējot un attīrot ietves no sniega, ir jābūt piesardzīgiem.