Muskuļu sāpes – kas tās izraisa un kad par tām jāsāk uztraukties

Neregulāras muskuļu sāpes ir normāla parādība, it īpaši tad, ja ikdienā cilvēks ir aktīvs vai ar sportiskām aktivitātēm sācis nodarboties pavisam nesen. Visbiežāk šīs sāpes pāriet pāris dienu laikā bez medicīniskas ārstēšanas, tomēr ir gadījumi, kad muskuļu sāpes var signalizēt arī par kādu saslimšanu. Vairāk par to, kāpēc fiziskās aktivitātes var izraisīt muskuļu sāpes, kā mājas apstākļos palīdzēt tās ātrāk novērst un kad muskuļu sāpēm jāsāk pievērst pastiprināta uzmanība, skaidro aptieku tīkla farmaceite Laila Zālīte.

Biežākie muskuļu sāpju izraisītāji

Muskuļu sāpes visbiežāk izraisa pārlieku liela fiziskā slodze un sasprindzinājums - tas nozīmē, ka pārāk ilgi un intensīvi veiktas sportiskās aktivitātes vai nepierasta slodze, kad tās nav uzsāktas pakāpeniski vai slodze bijusi pēc ilgāka pārtraukuma. Jāpatur gan prātā, ka muskuļu sāpes var būt arī simptoms nepilnīgam uzturam, piemēram, magnija trūkumam, kā arī dažādām vīrusu saslimšanām, piemēram, gripai.

Sāpes izraisa pienskābe un muskuļu tūska

Smagas un ķermenim neierastas slodzes gadījumā muskuļi strādā tik intensīvi, ka asinis nespēj piegādāt nepieciešamo skābekļa daudzumu. Kad asinīs trūkst skābekļa, glikoze, kas, savukārt, dod enerģiju muskuļiem, tiek šķelta bez skābekļa jeb anaerobos apstākļos un rodas pienskābe. Pienskābe uzkrājas muskuļos, jo asinsrite nespēj to izskalot ārā, un kairina nervu galus, tādējādi rodas muskuļu sāpes un dedzināšana. Šīs sāpes turpinās dažas stundas pēc fiziskās slodzes, kamēr asinis pienskābi izskalo no muskuļiem. Savukārt sāpes, kas jūtamas nākamajās dienās, izraisa muskuļu tūska un muskuļu mikroplīsumi to pārslogotākajās vietās.

Ūdens un regulāras fiziskās aktivitātes

Ja muskuļu sāpes izraisījis sasprindzinājums vai fiziskās aktivitātes, ir jāievēro daži svarīgi un jau labi zināmi priekšnoteikumi. Pirmkārt, fiziskās aktivitātes ir jāuzsāk pakāpeniski un regulāri, otrkārt - pirms un pēc tām ir jāizstaipās. Tikpat svarīgi ir uzņemt arī pietiekami daudz ūdens, īpaši dienās, kad paredzētas aktivitātes. Savukārt sēdoša darba darītājiem regulāri jāpieceļas un jāizstaipās, lai mazinātu muskuļu sasprindzinājuma un spriedzes risku.

Kad labāk aukstā dušā, bet kad - siltā vannā?

Uzreiz pēc pārslodzes ieteicama auksta ūdens duša vai aukstuma komprese, kas veicinās asinsriti, paātrinot muskuļu atgūšanos no pārslodzes un veicinot mikroplīsumu sadzīšanas procesu. Uzreiz pēc treniņa var smērēt arī atvēsinošās ziedes un gelus, kuri satur levomentolu. Nākamajā dienā derēs silta vanna, arī sildošās ziedes, kuru sastāvā ir kampars, dimetilsulfoksīds vai terpentīneļļa - tās palīdzēs uzlabot asinsriti. Ja ir jūtamas ļoti spēcīgas sāpes muskuļos, nākamajā dienā nekādā gadījumā nedrīkst gulēt, bet ir jākustas, vislabākais līdzeklis pret diskomfortu būs viegls treniņš. Arī maiga masāža virzienā no lejas uz augšu atvieglos stāvokli.

Kad vērsties pēc palīdzības?

Ja sāpju cēlonis ir spriedze, trauma vai stress, cilvēki parasti izjūt diskomfortu noteiktā ķermeņa daļā. Tomēr, ja šīs sāpes turpinās ilgstoši, ir grūtības veikt konkrētas kustības vai tās ir ļoti ierobežotas, ieteicams vērsties pie speciālista - fizioterapeita vai kineziologa -, kurš izvērtēs ķermeņa muskuļu darbību un novērsīs to darbības traucējumus. Savukārt, kad sāpes rodas visā ķermenī, tas, visticamāk, ir saistīts ar infekciju vai kādu citu saslimšanu, un arī tādos gadījumos noteikti jādodas pie ārsta.