Locītavu veselību bieži vien pietiekami nenovērtē līdz brīdim, kad tā jau ir būtiski pasliktinājusies. Parasti problēmas parādās pēc 50 gadu vecuma. „Tomēr prātīgāk jau laikus darīt visu, lai vēlāk locītavas neradītu raizes,” saka farmaceite Gunita Petrovica.
Novecošana. Ar gadiem locītavas dabiski nolietojas un, pieaugot vecumam, liek par sevi manīt.
Aptaukošanās. Liekais svars locītavām rada lielāku slodzi.
Mazkustīgs dzīvesveids. Ir jākustas, jo tieši kustību laikā skrimslī vislabāk notiek vielmaiņas procesi.
Profesionālais sports. Locītavas ikdienā ir intensīvāk noslogotas, sportisti biežāk gūst traumas.
Locītavu mehāniski bojājumi vai pārslodze.
Akūtu locītavu sāpju gadījumā var palīdzēt pretsāpju geli, ziedes, emulgeli vai krēmi, kuru sastāvā ir diklofenaks, vislabāk - diklofenaka nātrija sāls forma, aceklofenaks un ibuprofēns. Šīm aktīvajām zāļu vielām piemīt gan pretsāpju, gan pretiekaisuma darbība.
Taču šos līdzekļus nedrīkst lietot ilgāk par 14 dienām. Ja pēc 7 dienām nav uzlabojuma, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Ja ir kāda nopietna slimība - artrīts vai osteoartrīts - locītavas sāp pastāvīgi. Šīs hroniskās kaites izārstēt diemžēl nav iespējams, var tikai kavēt to attīstības gaitu un atvieglot izpausmes. Tieši tādēļ svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, mērenas fiziskas aktivitātes un uzņemt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu. Vajadzības gadījumā, piemēram, ja ir liela fiziska slodze, to vari papildināt ar īpaši locītavu veselībai paredzētiem uztura bagātinātājiem.
Glikozamīns ir ūdenī šķīstoša molekula, kas sintezējas organismā un iesaistās locītavu skrimšļa veidošanā. Novecošanās procesi ietekmē locītavu izturību, ar gadiem skrimšļi nolietojas, tāpēc var parādīties sāpes locītavās. Tad var palīdzēt glikozamīna papildu uzņemšana. Tas ir viens no labākajiem palīglīdzekļiem locītavu veselības stiprināšanai un simptomu mazināšanai, ja ir deģeneratīvas slimības, piemēram, osteoartrīts.
Ilgstoši lietojot glikozamīnu, var aizkavēt locītavu nolietošanos un mazināt locītavu sāpes.
Iespējams, var izdoties izvairīties no operācijas, samazināt pretsāpju medikamentu lietošanu vai pat iztikt bez tiem.
“Glikozamīns uztura bagātinātājos ir sastopams dažādās formās - glikozamīna sulfāts (daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši šī forma vislabāk uzsūcas organismā), glikozamīna hidrohlorīds un N-acetilglikozamīns. Bieži vien glikozamīns tiek kombinēts ar hondroitīnu labāka rezultāta sasniegšanai, jo skrimšļa veidošanā piedalās abi komponenti,” skaidro farmaceite. Gan glikozamīnu, gan hondroitīnu sintezē laboratorijās, bet tie ir sastopami arī dabā. Dabisku glikozamīnu, ko satur augstas kvalitātes uztura bagātinātāji, iegūst no vēžveidīgo, tostarp garneļu, krabju un omāru ektoskeleta jeb cietās ārējās čaulas. Daudz retāk glikozamīnu iegūst no noteiktiem raudzētiem graudiem. Turpretī hondroitīnu iegūst no dzīvnieku, piemēram, vistu skrimšļiem. To kaulos, ādā un saistaudos hondroitīns ir augstā koncentrācijā.
“Lai uzlabotu locītavu veselību un mazinātu locītavu sāpes, pieaugušajiem vēlamā dienas deva ir 1500 mg glikozamīna vienā reizē vai 500 mg trīs reizes dienā. Artrīta un osteoartrīta simptomu mazināšanai dienā ieteicams uzņemt 1500 mg glikozamīna kopā ar 400 mg hondroitīna sulfāta. Šo kombināciju var lietot ilgstoši, pat trīs gadus no vietas. Glikozamīnu saturošu krēmu sāpju mazināšanai arī var droši lietot ilgstoši,” teic Gunita Petrovica.
Farmaceite atgādina, ka jānoskaidro D vitamīna līmenis asinīs. Ja tas ir nepietiekams, lieto maksimālo devu. Uzturošā deva D vitamīna būtu jālieto arī tad, ja tā līmenis ir pietiekams.
Svarīga loma locītavu veselībā ir kolagēnam. “Ar gadiem tā dabiskā ražošana organismā samazinās, tāpēc kolagēna uzņemšana papildus ir īpaši nozīmīga tad, ja parādās pirmās locītavu novecošanās pazīmes. Un ļoti būtiski ir pievērst lielu uzmanību ikdienas uzturam.”
Pilngraudu produkti
Citrusaugļi, sevišķi, apelsīni
Avokado
Ķirši
Spināti
Zaļā tēja
Brokoļi
Ķiploki
Soja
Olīveļļa
Zivis un zivju eļļa
Rieksti
Kurkuma
Mazkustīguma dzīvesveida piekopšana gan mazina locītavu saišu elastīgumu un muskuļu spēku, gan veicina liekā svara veidošanos, turklāt parasti mazkustīgs cilvēks maz uzturas arī āra, svaigā gaisā. “Uztura bagātinātāji to nevar kompensēt. Mazkustīgums ir kā sniega bumba, kas kļūst aizvien lielāka, pieķerot klāt jaunas un jaunas problēmas. Nereti tās noved pie tā, ka vienīgā izeja kustību atjaunošanai ir ceļu vai gūžas protezēšanas operācija. Tādēļ - nost ar slinkumu! Ikviens var atrast sev tīkamu fizisko aktivitāšu veidu, piemēram, nūjošana, braukšana ar velosipēdu, distanču slēpošana ziemā vai peldēšana vasarā. Jebkurā gadalaikā veselībai noderīgas būs arī garas pastaigas. Īpaši par izkustēšanos jādomā tad, ja pandēmija mainījusi ikdienas aktīvo ritmu, ja darbs ir sēdošs. Arī, strādājot no mājām, ik pa laikam ir jāpieceļas, jāizstaipās un jāizkustas. Locītavas par to būs pateicīgas,” teic farmaceite Gunita Petrovica.