Pētījums: pusei bērnu pēc Covid-19 pārslimošanas 3 nedēļas saglabājas dažādas veselības problēmas

 
©REUTERS/SCANPIX/LETA

Aptuveni pusei - 51% - bērnu un jaunu cilvēku bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļas saglabājas dažādas veselības problēmas, secināts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pētījumā.

Tajā atklājies, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 34% bērnu sūdzējās par rīta nogurumu, neskatoties uz pietiekamu miega ilgumu, 34% - par ieilgušu nespēku, 30% - par periodiskām galvassāpēm, bet vēl 19% - par ožas un garšas izmaiņām.

Savukārt pasaules pieredze rādot, ka brīžos, kad pandēmija sasniedz savu kulmināciju, apmēram 0,1% bērnu pat pēc viegli pārslimota Covid-19 saskaras ar nopietniem imūnās sistēmas regulācijas traucējumiem ar izteiktu organisma iekaisuma reakciju vairākās orgānu sistēmās un nereti ietekmi arī sirds veselību. Šis iekaisuma fenomens ir saistīta ar paša organisma īpatnībām, kuras vēl tiek pētītas visā pasaulē.

Covid-19 rada arī psiholoģiskas grūtības gan bērniem, gan pusaudžiem - teju trešdaļai jeb 27% bērnu un pusaudžu pētījumā tika novērotas nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības.

Bērniem un pusaudžiem sešu līdz 18 gadu vecumā saslimšanas laikā pieauga trauksmes līmenis, nomāktība, noslēgšanās sevī, kā arī attiecību grūtības, bet maziem bērniem - pusotra līdz piecu gadu vecumā - novērotas gulēšanas grūtības un agresīva uzvedība.

Turklāt arī periodā pēc saslimšanas 16% bērnu daļa no simptomiem saglabājās, proti, lielākiem bērniem - nomāktība un trauksme, bet mazākiem - agresīva uzvedība.

Slimnīcā skaidro, ka daļa no šīm reakcijām ir saistītas ar ģimenēs esošo stresu un tā sekām. To apliecina arī aktuālie pētījumi, kas norāda - jo augstāks vecāku stress, jo izteiktākas ir bērnu grūtības.

Bērnu slimnīcas klīniskā psiholoģe Līga Būtnāre atzīmēja, ka pandēmija ir nesusi daudz izmaiņas ģimeņu un arī bērnu ikdienā. "Mēs redzam, ka pilnvērtīgai bērnu atlabšanai svarīgi ir pamanīt arī psiholoģiskos, ne tikai fizioloģiskos aspektus, un, savlaicīgi pievēršot uzmanību arī šim mūsu veselības aspektam, ir iespējams palīdzēt gan mazajiem pacientiem, gan viņu ģimenēm," stāstīja Būtnāre.

Esošie novērojumi par kognitīvajiem traucējumiem pieaugušajiem pēc pārslimošanas ar Covid-19, piemēram, hronisks nogurums, mudināja slimnīcu pievērst papildu uzmanību šai problēmai arī bērnu vidū.

Vadoties pēc slimnīcā secinātā, 16% bērnu saglabājas sūdzības par kognitīva rakstura grūtībām periodā pēc atveseļošanās. Tās izpaužas kā grūtības koncentrēt uzmanību, iegaumēt, apgūt jaunu mācību vielu un noturēt darba tempu.

"Nepieciešams turpināt pētījumus un noskaidrot, cik būtiskas un noturīgas ir šīs grūtības, kā arī to saistību ar emocionālajiem traucējumiem un grūtībām adaptēties pie attālinātās mācīšanās," norāda Būtnāre.

Pētījums par Covid-19 ilgtermiņa ietekmi uz bērnu veselību ir daļa no Rīgas Stradiņa universitātes vadītā projekta "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana".

Tā laikā vairāku nozaru pētnieki analizēja piecus lielus tematus - veselības aprūpes nepārtrauktība, psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, seksuālā un reproduktīvā veselība, gados vecāku iedzīvotāju veselība un bērnu veselība.

Bērnu slimnīcas pediatri iesaistījās ar savu kompetenci vienā no šīm tēmām, detalizētāk analizējot Covid-19 ietekmi uz bērnu veselību.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!