Noderīgi padomi, kas jāņem vērā sportojot ārā ziemas aukstajā laikā
Salam iestājoties, daļa cilvēku atsakās no vingrošanas ārā un pārceļas uz sporta zāli. Taču laikā, kad trenažieru zāļu darbība ir ierobežota, arvien vairāk cilvēku ir sastopami vingrojot ārā arī aukstā laikā. Ja ir nolemts turpināt aktivitātes svaigā gaisā arī aukstās sezonas laikā, jāievēro vairāki drošības pasākumi, lai saglabātu nekaitētu ķermenim.
Tas, pie kādas temperatūras cilvēks var nodarboties ar sportu ārtelpās, ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības un veselības stāvokļa. Jo zemāka gaisa temperatūra, jo lielāks kontrasts ar cilvēka ķermeņa un elpošanas temperatūru.
Lai trenējoties aukstā laikā ķermenis nesvīstu, zem sporta apģērba nepieciešams lietot termoveļu. Nākamajam apģērba slānim būtu jāuztur siltums, savukārt augšējam - droši jāpasargā no vēja un mitruma. Ir svarīgi izvēlēties tādu sporta apģērbu, kas netraucē kustībām. Tāpat treniņa laikā obligāti jāvelk cimdi un cepure, kas aizsedz ausis.
Zem apaviem jāvelk siltas zeķes potītes garumā. Ja plānojas skriešanas treniņš, ieteicams izvēlēties siltinātus skriešanas apavus ar rievotu zoli. Var skriet arī ziemas zābakos, taču tie ir salīdzinoši smagi un būs atbilstoši tikai gadījumā, ja ir vēlme palielināt fizisko aktivitāšu slodzi.
Iesildīšanās ir svarīga, jo tā sasilda un pieradina ķermeni pie aukstuma. Pēc iesildīšanās obligāta ir stiepšanās - aukstā laikā cilvēks mazāk kontrolē savas kustības, tādēļ stiepšanās padarīs muskuļus un saites elastīgākas un samazinās traumu risku. Treniņa laikā jāpārvietojas pietiekami enerģiski, lai izvairītos no ķermeņa temperatūras pazemināšanās. Lai gan aukstā laikā fiziskās aktivitātes sadedzina vairāk kaloriju nekā siltā, tas rada papildu stresu sirds muskuļos, tādēļ ir svarīgi tajā pašā laikā nepārslogot ķermeni un ievērot mērenu treniņa intensitāti.
"Sals un vējš nav šķērslis vingrošanai. Taču, ja vingrošana aukstumā ir neierasta, ķermeni ieteicams sagatavot temperatūras izmaiņām, sākot ar nelielām slodzēm (piemēram ātru iešanu) un pakāpeniski palielinot treniņa ilgumu un intensitāti," skaidro Gjenisdige Latvija Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
Var šķist, ka ziemā fizisku aktivitāšu laikā ķermenis zaudē mazāk mitruma nekā vasarā un slāpes nav jūtamas, taču tā nav taisnība - šķidrumu visvairāk zudējam tieši ziemā (jo daudz uzturamies telpās, kur gaiss ir ļoti sauss) un arī aukstumā. Fiziskās slodzes laikā, jo īpaši zemas temperatūras apstākļos, ir iespējams izjust pirmās dehidratācijas pazīmes - vājuma sajūtu un reiboni, tādēļ uz treniņu obligāti jāņem līdzi ūdens. Vēsais laiks retāk rada organismam slāpju sajūtu, bet ķermenim ir nepieciešams šķidrums ne tikai slāpju remdēšanai, barības vielu transportēšanai, bet arī efektīvai termoregulācijai. Piemēram, skrienot optimāli ir uzņemt 2-3 ūdens malkus uz kilometru. Tāpat, ja treniņš plānojas ilgāks, 2-3 stundas iepriekš ir ieteicams uzņemt nelielu ogļhidrātu maltīti, jo tie palīdz uzturēt enerģiju.
"Lai treniņš būtu drošs un neradītu draudus veselībai, nepieciešams izvēlēties pareizu vingrošanas tehniku. Šim nolūkam ieteicams konsultēties ar treneri. Ja pēc treniņa jūtami saaukstēšanās simptomi, galvas vai vēdera sāpes, nepieciešams nekavējoties sazināties ar ārstu. Savukārt muskuļu sāpes nav trauksmes cēlonis - šajā gadījumā tie ir jāatslābina mājas apstākļos un jādod sev papildu brīva diena no sporta," uzsver Z.Johansone.