48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Kā skaidro eksperti – pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Visvairāk sabiedrības agresiju izjutušas sievietes (51 %), bet vīrieši to izjutuši ievērojami retāk (43 %). Ar sabiedrības agresiju visvairāk saskārušies jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (60 %), 30 līdz 59 gadu vecuma grupā to izjutuši 48 % iedzīvotāju, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem - 38 % iedzīvotāju.
Arī līdzcilvēku agresiju nedaudz biežāk izjutušas sievietes (24 %) nekā vīrieši (21 %). Visvairāk ar to sastapušies jaunāki cilvēki - teju katrs trešais (28 %) vecumā no 18 līdz 39 gadiem, 24 % vecumā no 40 līdz 49 gadiem, 20 % vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 13 % vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
Tāpat arī biežāk nekā parasti agresīvi jutušās sievietes (25 %), bet vīrieši nedaudz retāk (22 %). Agresīvs noskaņojums visvairāk (36 %) novērots 18 līdz 29 gadu vecumā, bet vismazāk - (16 %) 50 līdz 74 gadu vecumā.
Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga skaidro, ka krīzes situācijās aizsargmehānismi, kas atrodas smadzeņu garozā, nestrādā kā ierasts, tāpēc cilvēks kļūst jūtīgāks pret apkārt notiekošo un asāk gan izjūt, gan izpauž emocijas. Šajos apstākļos vairāk izpaužas reptīlās smadzenes un primārie instinkti, kas, izjūtot draudus, liek uzbļaut, pasīvi klusēt, ignorēt vai pat uzbrukt. Eksperte gan skaidro, ka sabiedrībā vienmēr bijuši atšķirīgi viedokļi un to izpausmes veids, bet šobrīd, kad paši esam nervozāki un jūtīgāki, tos uztveram daudz asāk, tāpēc arī šķiet, ka agresivitāte kopumā palielinājusies. Kad jūtamies labi, arī mūsu smadzenes vairāk pamana pozitīvo un daudz retāk ievēro kāda negatīvās izpausmes.
“Sabiedrības šī brīža emocionālo veselību ietekmē dažādi faktori. Rudenī un ziemā vienmēr novērojami sezonālie garastāvokļa traucējumi, kas saistīti ar to, ka uzņemam mazāk saules gaismas un samazinājies vispārējais aktivitātes līmenis. Ja iepriekš nācās iziet no mājas vismaz tādēļ, lai aizietu uz darbu vai transportu, tad šobrīd, kad tiek strādāts no mājām, var atrast iemeslus, lai ārā neizietu nemaz. Krīze to tikai pastiprina, jo neziņas apstākļos cilvēks vienmēr vēlas rīkoties mazāk. Daudzās situācijās gan tieši mazkustīgums, nevis stress, ir tas, kas “uzdod pa nerviem”, jo kustība ir domāta, lai cilvēks atbrīvotos, turklāt pēc fiziskām aktivitātēm un to laikā izdalās endorfīni jeb "laimes hormoni", kas rada pacilātību un laimes sajūtu,” stāsta Ineta Vanaga.
Lai cilvēks justos labi un viņa smadzenes būtu jaunas, ir svarīgi divi faktori - fiziskās aktivitātes un komunikācija. Cilvēks pēc savas dabas ir sociāla būtne, kuram ir ļoti svarīgi būt daļai no kādas grupas. Šī brīža attālinātais komunikācijas formāts lielai daļai jau ir apnicis, un arī tas ir iemesls, kāpēc cilvēks kļūst nomākts un nervozs.
Stresa un nervoziātes mazināšanai palīdzēs aerobā slodze, kuras laikā paātrinās sirdsdarbība, kā arī stiepšanās vingrinājumi. Lai stimulētu nervu sistēmas parasimpātisko jeb nomierinošo daļu, liela nozīme ir elpošanai ar uzsvaru uz garu izelpu. Derēs dažādi elpošanas vingrinājumi, piemēram, četras sekundes ieelpa un septiņas sekundes izelpa, to atkārtojot vairākas reizes. Arī ūdens dzeršana un svaigs gaiss ir ļoti svarīgs - strādājot no mājām, ieteicams pusdienu pauzē vai pirms darba iziet pastaigā apkārt mājai vai kvartālam.
Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre skaidro, ka katram pašam jāapzinās, ka esam atbildīgi par to, ko liekam savā prātā. Vienam cilvēkam ziņās rakstītais šķitīs negatīvs un kaitinās, otram tā būs vienkārša informācijas pasniegšana. Arī mūsu garastāvoklis nosaka to, kā jūtamies par konkrēto faktu. Ja ikdienā šķiet, ka apkārt ir tikai negatīvas ziņas, un viss uzvelk, jācenšas no tām distancēties.
Ja līdzcilvēks, ar kuru dzīvo kopā, kļuvis jūtīgāks pret notiekošo vai nervozāks, svarīgi ir nenoliegt viņa emocijas un uzsākt sarunu par to, kas viņu nomāc. Ja cilvēks par to nevēlas runāt, var uzaicināt kopīgā pastaigā vai fiziskās aktivitātēs, jo arī tas atbrīvo. Taču šobrīd izteiktas divas galējības - vientulība tiem, kuri dzīvo vieni, un pārlieku daudz kopā pavadīta laika ģimenēs, kur visi strādā un mācās no mājām. Ja partneris ir noguris no nemitīgās kopā būšanas, ir jāvienojas par laiku, kurā viņš var atpūsties viens pats un atvilkt elpu, jo arī laiks ar sevi ikvienam no mums ir svarīgs, lai sakārtotu domas.
“Kopumā šis ir ļoti labs laiks, lai sevi izzinātu, meklētu palīdzību pie speciālista. Krīze pati par sevi nemaina konkrētas indivīda īpašības vai attieksmi, bet gan paspilgtina to, kas vienmēr ir bijis. Ar laiku cilvēks adaptējas arī krīzes situācijai, ieslēdzas izdzīvošanas mehānismi - daļēji tas redzams jau ar Covid-19 uzsliesmojumu otro vilni. Ja pavasarī lielākā daļa iedzīvotāju patiesi rūpīgi ievēroja visus ierobežojumus, tad šobrīd daļa iedzīvotāju ar situāciju šķietami apraduši un mēdz tos ignorēt. Taču patiesībā to, kā sabiedrība krīzi būs pārvarējusi, redzēsim vien pēc diviem līdz trīs gadiem, jo cilvēki līdz pēdējam uzskata, ka viss ir kārtībā, palīdzību nemeklē, bet pēc laika pienāk lūzuma punkts,” skaidro eksperte.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat, laika posmā no 8. līdz 15. decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.