Slimnīcu biedrības vadītājs: Ierobežojot pakalpojumus, plānveida pacienti var kļūt par neatliekamiem

Viņš apgalvoja, ka valdības lēmums paredz ieteikumu slimnīcām nepieciešamības gadījumā ierobežot plānveida pakalpojumu, nevis prasību pakalpojumus uzreiz ierobežot, kā tas bijis pavasarī.

"Ierobežojot plānveida pakalpojumus, daudzi pacienti no plānveida var kļūt par neatliekamiem," uzsvēra Kalējs, piebilstot, ka, beidzoties ierobežojumiem, plānveida pakalpojumus būs saņemt grūtāk, jo veidosies garākas rindas, un nav izslēgts arī pieejamā medicīniskā personāla iztrūkums, jo mediķi turpina inficēties ar Covid-19.

Biedrības vadītāju satrauc arī dažu slimnīcu ierobežotās iespējas sniegt neatliekamo palīdzību darbinieku inficēšanās dēļ. Viņš atgādināja, ka pirms laika šāda situācija bija izveidojusies Jūrmalas slimnīcā, tāpat pašlaik slēgta Balvu slimnīcas Dzemdību nodaļa. Ar līdzīgām grūtībām saskaras arī Daugavpils, Vidzemes, Jelgavas, Liepājas un citas slimnīcas.

Tāpat svarīgi ir nepārtraukt un pēc grafika sniegt pakalpojumus onkoloģiskajiem slimniekiem, jo pretējā gadījumā paredzamas lielākas komplikācijas.

"Situācija ir neprognozējama," komentēja Kalējs, norādot, ka šādos apstākļos valsts nonākusi, jo sabiedrība kopumā neievēro noteiktos ierobežojumus.

Jau ziņots, ka, prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas stacionārā, otrdien lēma valdība. Vienlaikus tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi netiks ierobežoti. Rezultātā slimnīcām būs iespēja pielāgoties straujākam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, vienlaikus nodrošinot neatliekamo palīdzību arī citiem neatliekamajiem pacientiem.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits - par 49,8% -, gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits - kopumā par 32,6%.

Epidemiologi norāda, ka aptuveni 10% līdz 15% Covid-19 pacientiem ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tāpēc prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Līdz ar to stacionārajām ārstniecības iestādēm jau tagad ir jābūt gatavām palīdzību sniegt gan Covid-19 pacientiem, gan nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām.

Līdz šim lēmumus par to, kuru plānveida stacionāro pakalpojumu apjomu uz laiku samazināt, pieņēma pašas ārstniecības iestādes. Tomēr, lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3.decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.

Ministrijā uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Piemēram, arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Arī pēc 3.decembra slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā: pakalpojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija un pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana. Vienlaikus arī pēc 3.decembra būs jānodrošina invazīvā kardioloģija un invazīvā radioloģija.

Savukārt stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.

Arī pēc 3.decembra būs jānodrošina traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.