Stradiņa slimnīcas ārsti radījuši algoritmu, kas mainīšot ārstēšanas vadlīnijas pasaulē

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Šī gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē, paziņoja Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvā institūta zinātniskā asistente Iveta Bajāre.

Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta "Sirds CTA-FFRct analīze un kardiovaskulārs menedžments perifēro asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez koronāras anamnēzes" pētījumā trīs gadu garumā tika iekļauti 300 pacienti, kuriem tika veiktas miega artērijas operācijas, un 270 pacienti, kuriem tika veiktas kāju asinsvadu operācijas.

Sirds asinsvadus izmeklēja ar datortomogrāfu Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tālāk šo informāciju apstrādāja zinātnieki Kalifornijā, radot sirds trīs dimensiju modeli un veicot sašaurinājumu funkcionālās nozīmes mērījumus.

Tas tika darīts ar superjaudīgu datorsistēmu, kura tiek izmantota arī kosmisko kuģu lidojumu modelēšanā. Ar šo jauno tehnoloģiju ir iespējams neinvazīvā veidā noteikt, kuri sirds asinsvadi ir bojāti un var izsaukt miokarda infarktu vai pat pacienta nāvi.

Projekta laikā no 250 pacientiem, kuriem nebija sirds slimības simptomu, 68% gadījumu konstatēja nozīmīgus sirds asinsvadu bojājumus. Savukārt, no tiem 63% pacientu bija jāveic sirds asinsvadu ārstēšana ar mazinvazīvu pieeju vai veicot sirds asinsvadus šuntējošu operāciju. Tas tika veikts trīs mēnešu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas.

Kā uzsver pētnieki, projekta laikā, pateicoties jaunajās tehnoloģijas iespējām un ārstu zināšanām, divos gados no iespējama miokarda infarkta izdevās glābt 22 pacientus, bet no iespējamas nāves - 30 pacientus.

"Līdz šim pacientu, kuriem veica miega artēriju vai kāju artēriju operācijas, mirstība pasaulē slimnīcā bija līdz 5%, bet 4 gados nomira līdz 50% pacientu. Pacientiem veiksmīgi atjaunoja asinsriti kājās vai uz smadzeņu asinsvadiem - pacienti tika pasargāti no smadzeņu insulta vai kājas amputācijas, bet pēc operācijas mira sirds asinsvadu problēmu dēļ," norāda Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors Dainis Krieviņš.

Viņaprāt, šī projekta laikā radīts mūsdienīgs sirds asinsvadu un perifēro asinsvadu izmeklēšanas un ārstēšanas algoritms pēc iespējas pilnvērtīgākai un precīzākai asinsvadu ķirurģijas pacientu izmeklēšanai un kardiovaskulārai ārstēšanai.

Jau tuvākajā nākotnē ir plānoti lielāki pasaules multicentru pētījumi, lai nākotnē varētu mainīt pacientu ar perifēro asinsvadu patoloģiju ārstēšanas vadlīnijas gan Latvijā, gan pasaulē, norādīja Krieviņš.

Jaunā tehnoloģija sirds asinsvadu izvērtēšanai jau ir iekļauta kā standarta izmeklēšana pacientam ar krūšu kurvja sāpēm Anglijā un Japānā. Taču tās pielietojums asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez sirds slimību simptomiem līdz šim pasaulē nebija pētīts.

Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!