Covid-19 upuri Latvijā: gan ar, gan bez blakusslimībām
Pēdējo nedēļu laikā Latvijā Covid-19 upuru skaits strauji pieaug. Diennaktī no koronavīrusa mirst vidēji 4–6 cilvēki. Ārsti, kuri cīnās par viņu dzīvībām, skaidro, ka daudziem ir kāda blakus saslimšana – cukura diabēts, sirds vai plaušu slimības. Taču ir arī tādi, kuriem bez Covid-19 citu saslimšanu nav bijis. Mirstība pēc šā brīža datiem ir 2% līdz 4%, vēsta LTV "Panorāma".
Pavasarī mirušo statistikas līkne bija lēzena. Martā - neviens, aprīlī - dienā viens, tad vairākas dienas - bez mirušajiem, tad atkal - viens vai divi. Maijā un visos vasaras mēnešos mirušo statistikā īpašas izmaiņas nebija. 24. oktobrī pēkšņi jau četri, pēc diennakts - atkal četri. 6. novembrī - septiņi mirušie, 13. novembrī - deviņi. Vairs nav tādas dienas, kad nepienāktu ziņas par jauniem upuriem, vēsta "Panorāma".
"Mūsu stacionārā pārsvarā nonāk pacienti jau ar hroniskām blakus saslimšanām, tāpēc ir grūti atbildēt, kāpēc stāvoklis pasliktinās un tas beidzas ar nāvi," atzina Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Bīstamo infekciju nodaļas vadītāja Monta Madelāne. "Dažos gadījumos tas ir saistīts ar Covid-19 infekcijas pievienošanos, dažos gadījumos nevar vainot pašu Covid-19 , bet ir visa organisma dekompensēšanās, kas noved pie letāla iznākuma."
Latvijā divi gados jaunākie mirušie ir vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem. Vienai personai nebija citu saslimšanu, otrai, kura mira šonedēļ, bija smaga, hroniska slimība. Lielākā daļa - 70 no 141 mirušā - ir vecāki par 80 gadiem. Ārsti to skaidro ar faktu, ka cilvēki gados ir ar dažādām citām saslimšanām.
“Biežākais, ko mēs redzam, ir cukura diabēts, kardiovaskulārās patoloģijas, biežāk ar lieko svaru, vairākiem ir plaušu patoloģijas,” stāstīja Madelāne. Lielākā daļa stacionārā nonāk laikus, taču ir daļa, ko atved novēloti. Pārsvarā ārstēšanās mājās notikusi vismaz nedēļu.
“Tas, ko mēs stacionārā novērojam, ka šie pacienti dažkārt nejūt, ka viņiem paliek sliktāk. To, ka sāk trūkt skābekļa plaušās un visā organismā, nejūt vismaz sākotnējās stadijās, un mājas apstākļos to grūtāk monitorēt,” norādīja slimnīcas pārstāve.
Ārste atgādināja - ja koronavīrusa pacientam ir grūtības ievilkt elpu un paaugstinās temperatūra, ir jāzvana ģimenes ārstam vai neatliekamās palīdzības dienestam.