Pētījums: Latvijas iedzīvotāji nerūpējas par savu redzi

© Publicitātes foto

Pētījuma laikā tika veikta aptauja par Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 55 gadiem.

"Pētījuma galvenais mērķis," saka optometriste Irina Kezika, „ir iegūt objektīvu priekšstatu par redzes stāvokli Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 40 gadiem. Mums bija svarīgi saprast, kādas redzes problēmas viņus satrauc? Cik bieži viņi domā par sava redzējuma stāvokli? Cik bieži tiek apmeklēti speciālisti? "

Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pienācīgi nerūpējas par savu redzi: 57% respondentu, kas jaunāki par 50 gadiem, sūdzas par redzes problēmām, 71% ir spiesti atvirzīt tekstu tālāk, lai to izlasītu, 69% Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 40 gadiem, redze tiek pārbaudīta reizi gadā vai vispār netiek pārbaudīta.

"Pētījuma rezultāti ir satraucoši," saka Irina Kezika. "Lielākā daļa no mums uzskata, ka nav ko īpaši rūpēties par redzi. Viņi domā, ka viņiem ir gana laba redze, un tā tas būs vienmēr. Tas ir nepareizs uzskats. Eksperti iesaka būt ļoti uzmanīgiem pret savu redzi un pārbaudīt to vismaz pāris reizes gadā. Turklāt tagad to var izdarīt ātri un bez maksas. Atrodiet tuvāko optikas punktu vietnē www.laiksredzet.lv un ejiet uz bezmaksas redzes pārbaudi!

Ikgadējai acu pārbaudei jābūt daļai no medicīniskajām pārbaudēm. Tas ne tikai palīdzēs jums agrīni diagnosticēt un ārstēt acu slimības, kad ārstēšana ir ātrāka un vienkāršāka, bet arī oftalmologam ļaus izsekot noteiktu apstākļu riskam, īpaši, ja ģimenes anamnēzē ir acu slimības, diabēts vai paaugstināts asinsspiediens.

Arī pētījumu dati rāda, ka lielākajai daļai vecāka gadagājuma cilvēku nav pietiekams izpratnes par redzes problēmām, kas saistās ar vecumu. "Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 40 gadiem, zina, kas ir presbiofija un kādas dabiskas redzes izmaiņas notiek ar vecumu," skaidro optometriste. “Tomēr ir normāli, ka ar vecumu acis zaudē asumu. Lielākā daļa cilvēku presbiofijas sekas sāk pamanīt pēc 40 gadiem, kad rodas problēmas izlasīt tekstu, kas rakstīts ar maziem burtiem. Tas nav skaidri redzams. Piemēram, īsziņas mobilajā tālrunī. Lielākā daļa no mums nevar izvairīties no presbiopijas, pat, ja nekad agrāk nav bijušas redzes problēmas. Mēs nevaram novērst fizioloģiskas izmaiņas novecojošā organismā. Cilvēku redze dabiski pasliktinās novecojot. "

Lai informētu Latvijas iedzīvotājus par vecuma redzes problēmām un motivētu cilvēkus pievērst lielāku uzmanību savu acu veselībai, sāk izglītojošu sociālo kampaņu "Laiks skaidri redzēt 40+". “Ar šīs kampaņas palīdzību,” saka Irina Kezika, „mēs vēlētamies pastāstīt, kas ir presbiopija un cik svarīgi ir regulāri rūpēties par redzi, it īpaši, ja cilvēkam ir vairāk par 40 gadiem un parādās pirmie presbiopijas simptomi. Mēs vēlamies pateikt Latvijas iedzīvotājiem, ka presbiofija nav slimība un nav no kā baidīties. Ir pareizas un mūsdienīgas problēmas risināšanas metodes. "

Izrādās, ka Eiropā lielākā daļa cilvēku, kuri saskaras ar redzes ar vecumu saistītu izmaiņu problēmu, to veiksmīgi atrisina ar progresīvo vai „viedo” briļļu palīdzību. Progresīvās lēcas, piemēram, „VARILUX”, ir sadalītas trīs zonās. Apakšā ir zona objektu apskatei nelielos attālumos, vidū objektīvs ir paredzēts vidējiem attālumiem, bet pašā augšpusē ir zona objektu apskatei attālumā. Tādējādi progresīvās brilles aizstāj vairākas brilles lieliem, vidējiem attālumiem vai lasīšanai.

Ārēji progresīvās brilles izskatās kā vienkāršas brilles, taču to virsma ir ļoti sarežģīta: dioptrija pakāpeniski mainās, lai iegūtu skaidru redzamību attālumā un ērtai lasīšanai. Lēcu diapazons progresīvajām brillēm ir ļoti dažāds. Tās var būt plastmasas, minerālu, caurspīdīgas, fotohromas, polarizētas. Progresīvo briļļu lēcas var būt krāsainas.

"Mūsdienu tehnoloģijas burtiski ir ļāvušas paskatīties uz pasauli jaunā veidā un devušas milzīgu stimulu oftalmoloģijas attīstībai," saka optometriste Irina Kezika. “Tagad jūs varat ļoti precīzi noteikt redzes izmaiņas un, pateicoties precīziem datiem, izvēlēties „viedās” brilles, kas ievērojami vienkāršo mūsu ikdienu. Turklāt progresīvās optikas izmaksas ir salīdzināmas ar brillēm, pie kurām esam pieraduši. "

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.