Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir pamatzināšanas veselības pratībā, savukārt neskaidros jautājumus risina pie veselības aprūpes speciālistiem, liecina veiktā aptauja*.
Turpretim katrs piektais jeb 22% respondentu atklājuši, ka viņiem nav nepieciešamas īpašas zināšanas - visu informāciju viņi uzzina internetā. Savukārt teju katrs desmitais jeb 9% aptaujāto savas zināšanas veselībpratības jautājumos vērtē kā ļoti labas, jo paši pastiprināti par to interesējas un izglītojas. Tajā pašā laikā tikpat daudzi atzīst, ka viņu zināšanas par veselības pratību ir ļoti vājas un viņi tās vēlētos uzlabot, bet 7% respondentu - arī kā vājas un nejūt nepieciešamību papildināt savas zināšanas.
Dati rāda, ka no tiem, kas pastiprināti interesējas par veselības pratību, lielākā daļa ir jaunieši vecumā līdz 29 gadiem (16%). Savukārt respondenti, kas atbildējuši, ka neskaidros jautājumus risina pie speciālista, lielākoties ir vecumā virs 40 gadiem (59%) un vecumā virs 60 gadiem (59%).
Kas īsti ir veselības pratība? Farmaceits Vadims Brižaņs paskaidro, ka tā ir cilvēka spēja iegūt, saprast un izmantot veselības informāciju un zināšanas par veselību pielietot. „Jāatzīmē, ka liela daļa mūsdienu sabiedrības visu sev nepieciešamo informāciju meklē internetā, ko apliecina arī aptaujas rezultāti. Speciālisti uz šādu pašdarbību skatās divējādi, jo, lai arī pozitīvi vērtējama griba noskaidrot un saprast pašam, taču, lai to darītu, pavisam noteikti jāzina uzticami un pārbaudīti informācijas avoti. Turklāt pie nopietnām saslimšanām internets nebūs īstā vieta, kur meklēt palīdzību.”
*“Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1015 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
