Vairāk kā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju neseko līdzi noieto soļu skaitam vai citu fizisko aktivitāšu rezultātiem, kas pieejami dažādās veselības un sporta lietotnēs, bet vienlaikus 20% aptaujāto uzsver, ka fiziski aktīvs dzīvesveids uzlabo pašsajūtu, vēsta aptaujas dati.*
Piektdaļai Latvijas iedzīvotāju vienīgā fiziskā aktivitāte ir pastaigas. Aptaujas dati norāda, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvairās no fiziskajām aktivitātēm, jo pārņem slinkums (41%), nepietiek laika (26%), kā arī traucēklis ir veselības problēmas (24%). Savukārt, 28% jeb piektdaļai Latvijas iedzīvotāju vienīgā fiziskā ikdienas aktivitāte ir pastaigas
Funkcionālā fitnesa trenere Nika Linde stāsta, ka cilvēkiem, kuri lielāko dienas daļu pavada sēžot, ir jāsāk ar regulārām pastaigām, dienas laikā veicot vismaz 6000 soļu, kuru pēc laika var palielināt līdz 10 000 soļiem. Soļu skaits ir liels un ir jāpārdomā ikdienas darbības, lai sasniegtu mērķi, piemēram, sabiedriskā transporta izmantošanu var aizstāt ar pastaigu, liftu ar kāpnēm, bet uz tikšanos var doties ar kājām, izvēloties patīkamu pilsētas maršrutu.
Nika Linde norāda, ka ik dienu palielinot noieto soļu skaitu, ir lielāka iespēja veiksmīgi uzsākt fiziskus treniņus un saglabāt spēcīgas locītavas, veselīgu asinsriti un uzlabot vielmaiņu. Pašsajūtas uzlabošanās var motivēt uzsākt fiziskus treniņus. Papildus tam, fiziskas nodarbes normalizē glikozes un insulīna reakcijas asinīs, kas ilgtermiņā samazina iespēju saslimt ar 2. tipa diabētu1. Dienā veicot ieteicamo 10 000 soļu, jau pēc neilga laika var novērot miega kvalitātes uzlabošanos, kas palīdz izstrādāt veselīgu gulētiešanas rituālu. Ilgtermiņā tiek uzlabota smadzeņu darbība, kas ļauj koncentrēties un veiksmīgāk uztvert un sakārtot dažāda veida informāciju2.
*Aptauju veica socioloģisko pētījumu kompānija “Norstat” 2020. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju.
