Vai vitamīnus no dārzeņiem, augļiem un ogām uzņem pietiekamā daudzumā vasarā?

© Anita Vaivode/F64

Cilvēki vasarā mēdz ēst vairāk svaigu augļu un dārzeņu, tāpēc daudzi no mums domā, ka mūsu imunitāte ir pietiekami nostiprināta ar vitamīniem un minerālvielām. Speciālisti apgalvo, ka pat tad, ja mēs ēdam veselīgi, mums varētu būt vitamīnu un minerālvielu trūkums.

- Kuri vitamīni un minerālvielas vasarā ir nepieciešami, bet nevaram tos uzņemt tikai ar pārtiku?

- Vasarā cilvēki ēd vairāk svaigu augļu, dārzeņu, ogu, bet tas nenozīmē, ka organisms saņem pietiekami daudz vitamīnu un minerālvielu.

Cilvēkiem nevajadzētu izvairīties no uztura bagātinātāju lietošanas vasarā, jo siltajā sezonā ir zināmas dzīvesveida izmaiņas, cilvēki mēdz būt fiziski aktīvāki, gaisa temperatūra ir karstāka, tāpēc cilvēki vairāk svīst un zaudē daļu minerālvielu, piemēram, magniju. Magnija trūkums var izraisīt dehidrāciju un nogurumu. Tas ir iemesls, kādēļ speciālisti iesaka vasarā uzņemt uztura bagātinātājus ar magniju, B grupas vitamīniem, kāliju.

- Vai ir vitamīni un minerālvielas, ko mēs uzņemam pietiekamā daudzumā no pārtikas un, uzņemot tos papildus, mēs varam pārdozēt? Kurus vasaras sezonālos produktus ir vērts lietot uzturā, lai atbalstītu veselību?

- Dažādas ogas, augļi, dārzeņi, uztura bagātinātāji atbalsta imunitāti, un, ja mēs tos uzņemam sabalansēti, mums nevajadzētu uztraukties par kaitējumu veselībai. Risks pastāv, ja mēs uzņemam uztura bagātinātājus patiešām milzīgos daudzumos.

Svaigi augļi, dārzeņi un ogas ir liels ieguvums veselībai. Piemēram, mellenes satur augstu C, P, B1, B2 vitamīnu daudzumu. Avenes satur augstu minerālvielu daudzumu - kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, vitamīnus C, A, E. Meža zemenes satur augstu C vitamīna, B grupas vitamīnu, folskābes, kalcija, dzelzs un citu vitamīnu daudzumu. Tomāti ir lielais likopēna avots, kas ir lielisks antioksidants, tas palīdz samazināt ādas vēža risku, pasargā ādu no UV stariem, labi ietekmē asinsspiedienu, gremošanu, apetīti, zarnu mikrofloru. Burkāni satur augstu A vitamīna un antioksidantu daudzumu. Lielisks C vitamīna avots ir pipari, tomāti, sīpoli. Dārza karaļi ir spināti, tie satur augstu C un K vitamīnu daudzumu, kā arī, minerālvielas - kāliju, magniju, šķiedrvielas.

Cilvēkiem, lietojot dažādus uztura bagātinātājus, ir svarīgi pievērst uzmanību un kontrolēt, lai nepārdozētu vitamīnu un minerālvielu dienas normu. Viens no elementiem, kuru pārdozēt ir visbīstamāk, ir kālijs. Tā pārdozēšana var izraisīt sliktu dūšu, caureju, sirds ritma traucējumus.

- Vasaras laikā cilvēki svīst vairāk. Kādus zaudējumus veselībai tas izraisa, un, kā mēs tos varam atjaunot?

-Vidēji cilvēks katru dienu izsviedrē apmēram puslitru, bet, ja cilvēks strādā smagi vai ir karsts laiks, viņš var izsviedrēt vairāk nekā divus litrus. Ja vēlaties kontrolēt svīšanu, svarīgi ir dzert pietiekami daudz ūdens, neēst pikantus, treknus ēdienus, mēreni lietot alkoholiskos dzērienus, kafiju un citus dzērienus ar kofeīnu, ēst vairāk dārzeņu un augļu. Ieteicams ir uzņemt uztura bagātinātājus, kuros ir magnijs, kā arī multivitamīnus. Magnijs ir labs enerģijas atjaunošanai, vielmaiņai, centrālajai nervu sistēmai, kauliem, nervu sistēmai.

- Kam ir taisnība: tiem, kuri domā, ka veselību var uzlabo ar veselīgu ēdienu vai tiem, kas dod priekšroku uztura bagātinātājiem?

- Pat, ja mēs mēdzam ēst veselīgi, ne vienmēr mēs varam iegūt pietiekami daudz vitamīnu un minerālvielu, dažreiz tas ir pat fiziski neiespējami. Mēdzam domāt, ka mūsu uzturs ir sabalansēts, bet bieži vien mēs ēdam pārtiku, kas nesniedz nekādu labumu veselībai. Ir grūti no ēdiena iegūt pietiekamā daudzumā dzelzi, bet, ja tomēr mēs to vēlamies, ir svarīgi ēst ēdienu, kas satur C vitamīnu, piemēram, gaļa, salāti.

- Kādi būtu trīs padomi tiem, kuri vēlas stiprināt imunitāti vasarā?

-Pirmkārt, cilvēkiem vajadzētu kārtīgi izgulēties. Ir svarīgi ēst ne tikai garšīgu, bet arī veselīgu pārtiku, ēst daudz svaigu augļu, ogu, dārzeņu, dzert pietiekami daudz ūdens. Visbeidzot, ieteicams vairāk laika pavadīt ārā, baudīt sauli, doties pastaigā un aktīvi pavadīt brīvo laiku.

Veselība

Ieteikums izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens – jeb aptuveni divus litrus dienā – bieži atrodams dažādos medicīnas un daļēji medicīniskos avotos. Daudzi cilvēki to dara, uzskatot, ka vairāk ūdens dzeršana ir izdevīga. Tomēr zinātniskie pierādījumi par šo jautājumu ir pretrunīgi.

Svarīgākais