Aptauja: izrakstītos recepšu medikamentus apzinīgāk iegādājas lauku iedzīvotāji

Puse Latvijas iedzīvotāju medikamentus, kuri jālieto ilgstoši, iegādājas savlaicīgi – 23% no tiem uzreiz kā recepte izrakstīta, savukārt 27% respondentu – vismaz piecas dienas pirms iepriekš iegādātās zāles beigušās, liecina pētījumu aģentūras „Norstat” veiktā aptauja. Savukārt no laukos dzīvojošiem respondentiem uzreiz pēc jaunās receptes izrakstīšanas zāles iegādājas teju trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju.

Turpretim katrs desmitais jeb 10% aptaujāto atzīst, ka uz aptieku pēc nākamā regulāri lietojamo zāļu iepakojuma steidz vien tad, ka izlietota pēdējā deva no iepriekš pirktās zāļu paciņas. Savukārt 7% īpaši neseko līdzi regulāri lietojamo zāļu devu atlikumam un jaunu iepakojumu iegādājas tad, kad atceras.

Regulāri lietojamo medikamentu savlaicīgu iegādi biežāk plāno lauku iedzīvotāji - aptaujas dati rāda, ka teju trešdaļa jeb 28% no tiem respondentiem, kas dzīvo laukos, medikamentus izpērk, tiklīdz izrakstīta jaunā recepte.

Farmaceite Ieva Virza pamato savlaicīgu recepšu medikamentu iegādes nepieciešamību: “Ja pacientam ir kāda hroniska saslimšana, pat īslaicīgs medikamentu lietošanas pārtraukums var atstāt nopietnas sekas uz veselību un turpmāko ārstēšanos. Ikdienā esam novērojuši, ka seniori pret recepšu zāļu savlaicīgu iegādi izturas atbildīgāk nekā jaunieši. To pierāda arī aptaujas dati - 9% iedzīvotāju vecumā līdz 29 gadiem, kuri lieto regulāri lietojamos medikamentus, tos nopērk vien tad, kad atceras, savukārt šāda attieksme senioru līdz 74 gadiem vidū ir vien 4% aptaujāto.”

Vairāk nekā trešdaļa jeb 32% respondentu atklāj, ka viņiem nav nepieciešami regulāri lietojami medikamenti, tāpēc viņi tos neiegādājas vispār. Lielākoties tie ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (43%).

VCA poliklīnikas „Aura” dienas stacionāra vadītāja Inga Orleāne: „Ikvienai slimībai ārsts nosaka īpašu terapijas kursu, kas var būt īstermiņa - antibiotikas, pretsāpju līdzekļi -, vai ilgtermiņa, ja ārstē hronisku slimību. Svarīgi ir būt līdzestīgiem terapijai un ievērot visus ārsta norādījumus, patvaļīgi nepārtraukt zāļu lietošanu un neizlemt atteikties no kāda izrakstītā medikamenta. Aptaujas dati liecina, cik būtisks ir mūsu skaidrojošais darbs un arī sadarbība ar farmaceitu.”

“Lai terapija būtu efektīva, jāpārliecinās, vai visi izrakstītie medikamenti ir saņemti un vai ir saprotama to pareiza lietošana. Daudzu slimību gadījumā ārsti nosaka kompleksu ārstēšanu, kad vienlaikus jālieto vairāki medikamenti, tā nodrošinot pareizu terapijas gaitu. Vairāku medikamentu lietošanai vienmēr ir pamatojums - tie pastiprina cits cita darbību, mazina kāda medikamenta blakni vai ārstē dažādus simptomus, skaidro farmaceite Ieva Virza un uzsver divus svarīgus nosacījumus.

· Iegādāties visus izrakstītos medikamentus. Ja izrakstīts medikaments no valsts kompensējamo zāļu saraksta, uzreiz jāiegādājas viss izrakstītais daudzums, savukārt, ja medikaments ilgstošai lietošanai izrakstīts uz parastās receptes, to ir iespējams izpirkt pa daļām.

· Sekot, lai netiktu pārtraukta ārstēšanas gaita. Pie ārsta pēc jaunas receptes vai uz aptieku dodies vismaz trīs dienas pirms beidzas zāļu atlikums mājās. Kādēļ? Dažkārt kāda iemesla dēļ aptiekā vai lieltirgotavā kāds medikaments nav pieejams. Zinot, ka šīs zāles aptiekas klientam ir vajadzīgas, farmaceitam būs iespēja tās piegādāt no citas aptiekas vai lieltirgotavas, nepieciešamības gadījuma - arī sazināties ar ārstu, tā nodrošinot ārstēšanas nepārtrauktību.