„Viena no vasaras „sezonas slimībām” ir tā dēvētā peldētāja auss – infekciozs iekaisums ārējā auss kanālā, kas lielākoties rodas tieši pēc peldes,” stāsta otorinolaringologs Rihards Urtāns, piebilstot, ka kaite izpaužas ar nepatīkamām sajūtām - aizlikumu un nereti ar izteiktām sāpēm un pietūkumu auss apvidū, un to var iegūt arī citā gadalaikā un situācijā.
Infekciju, ko dēvē par peldētāja ausi jeb ārējo otītu, lielākoties izraisa baktērijas, kas atrodas vai iekļūst ārējā auss ejā. Retākos gadījumos slimību var izraisīt arī sēnīte vai vīrusi. Sāpes var izstarot uz seju, deniņiem un kaklu. Iekaisums bieži vien rodas pēc pārlieku ilgas, biežas peldēšanās, kad ilgstoši ausī esošais ūdens veido mitru, bāziskāku vidi, kā arī kairinājumu, kas laika gaitā var veicināt baktēriju vairošanos. Tāpat mitrums ausī var uzkrāties pēc pārlieku biežas un intensīvas ausu mazgāšanas dušā vai vannā.
Pie vainas var būt arī ieradums „bakstīt” ausi ar pirkstu, vates kociņu vai citu priekšmetu, rezultātā traumējot plāno ādas slāni un samazinot auss aizsargspējas. Sastapšanās ar tādām situācijām dakterim ir ikdienišķa lieta.
Kaut sākotnēji var šķist, ka šī auss infekcijas slimība nav „mirstama vaina”, ja tā netiek ārstēta vai tā izplatās, var veidoties smaga infekcija un komplikācijas. Jo ātrāk ārstēšana tiek uzsākta - jo mazāk nopietnu seku.
Auss infekcijas simptomi
Peldētāja auss infekciju iedala trīs pakāpēs: vieglā, mēreni progresējošā un progresīvi progresējošā.
Viegli simptomi - var veidoties nieze ārējā auss ejā; diskomforts/nelielas sāpes pavelkot ausi uz āru vai piespiežot uz iekšu; izdalījumi no auss neliela daudzumā.
Mērena slimības attīstība - parādās intensīvāka nieze; palielinās auss sāpes; veidojas apsārtums ausī; palielinās šķidruma izdalīšanās; veidojas sajūta, ka auss ir pilna un auss kanāls daļēji aizsprostojas no pietūkuma un izdalījumiem; var pasliktināties dzirde.
Smagi progresējusi slimība - stipras sāpēs, kas var parādīties arī kakla, sejas vai deniņu apvidū; auss kanāls pilnībā aizsprostojas; veidojas auss gliemežnīcas apsārtums un/vai pietūkums; kā arī veidojas pietūkums kakla limfmezglos; paaugstinās temperatūra
Pat pie pirmo simptomu parādīšanās ir nepieciešams sazināties ar ārstu vai farmaceitu, kas ieteiks, kā rīkoties, vai izrakstīs medikamentus ārstēšanai vai simptomu mazināšanai. Iesākumā dakteris rekomendē lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus tablešu formā.
Infekcijas norise
“Peldētāja auss” veidojas, mazinoties auss dabiskajai aizsardzībai. Auss aizsargspēju mazināšanu un nevēlamo baktēriju augšanu veicina pārlieku lielais mitruma daudzums ausī. Šis mitrums var veidoties ne tikai no peldēšanas, bet arī no spēcīgas svīšanas un ilgstoši mitra laika. Otrs cēlonis var būt skrambas, pušumi vai nobrāzumi auss kanālā. Tos var veidot nevēlama priekšmeta atrašanās ausī - austiņu lietošana, auss kasīšana ar pirkstu vai asu priekšmetu, auss tīrīšana ar auss kociņu. Pat mazs pušums vai skramba var veidot piemērotu vidi, lai sāktu veidoties baktērijas. Infekcijas cēlonis var būt arī alerģiska reakcija, piemēram, uz matu kosmētikas produktiem vai rotaslietām, kas izraisa ādas slimības, alerģiju, kas tālāk veicina infekciju. Bieži iekaisumu ausī izprovocē temperatūras kontrasts, auss apvidus strauja atdzišana, ko var izraisīt gaisa kondicioniera darbība.
Par auss dabisko aizsargspēju
Ārējās auss ejas dabiskās aizsargspējas, kas uztur ausis komfortā un pasargā no infekcijām, nodrošina pārveidoti tauku dziedzeri, kas izdala vaskveida vielu jeb auss sēru. Tā sekrēcija auss kanālā veido plānu, ūdeni atgrūdošu slāni uz ādas, kas palīdz mazināt mikrobu vairošanos, kā arī nodrošina optimālu pH vidi. Ausu sērs palīdz savākt visu nevēlamo, to skaitā netīrumus un atmirušās ādas šūnas.
Otrs aizsardzības mehānisms ir auss skrimslis, kas daļēji aptver auss kanālu. Tā funkcija ir novērst nevēlama svešķermeņa vai priekšmeta nokļūšanu auss kanālā.
Sarežģījumi, ja laikus neārstē infekciju
Vieglā stadijā peldētāja auss nav nopietns drauds veselībai, ja to ārstē un laicīgi novērš infekcijas attīstīšanos. Taču ilgstošākā laika posmā, ja ausij netiek pievērsta uzmanība un netiek veikta ārstēšana, var veidoties nopietnas komplikācijas:
Pārejoša dzirdes pasliktināšanās - tā var būt arī daļēja dzirdes pasliktināšanās.
Ilgstoša infekcija jeb hronisks ārējais otīts, ja pazīmes saglabājas vismaz trīs mēnešus. Biežāk veidojas, ja ir apstākļi, kas apgrūtina infekcijas ārstēšanu, piemēram, alerģiska ādas reakcija.
Dziļo audu infekcija, kas parasti notiek retāk.
Skrimšļu un kaulu bojājumi - agrīns galvaskausa pamatnes osteomielīts jeb iekaisums. Komplikācija parādās reti, taču notiek, ja infekcija netiek ārstēta un tā izplatās tālāk galvaskausa apakšējās daļas ārējās auss skrimšļos un kaulos. Rezultātā rodas arvien spēcīgākas sāpes. Lielākā riska grupā ir gados vecāki cilvēki, diabēta pacienti un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu.
Infekcijas izplatīšanās. Ja veidojas progresējošs galvaskausa pamatnes osteomielīts, tad sekas var būt nopietnas un infekcija var izplatīties un ietekmēt arī citas ķermeņa daļas. To skaitā var būt smadzenes vai nervi, turklāt gala rezultāts var būt pat bīstams dzīvībai.
Ko darīt, lai nenonāktu līdz peldētāja ausij?
„Mēness aptiekas” eksperts VCA otorinolaringologs Rihards Urtāns iesaka vairākas darbības, ko katrs var ievērot, lai nenonāktu līdz peldētāja auss infekcijai.
Vienmēr ir jāuztur ausis sausas!
Atceries, tas nenozīmē bakstīt ausi ar vates irbuli vai pirkstu. Pēc peldes vai mazgāšanās var ar dvieli nosusināt auss ārējo daļu. Nevajag mēģināt dvieļa stūri iebāzt dziļāk ausī, tā tikai palielināsi risku traumēt vai saskrāpēt ādu.
Novieto galvu uz sāniem!
Galvu pagriežot uz sānu lejā, var palīdzēt no auss kanāla izplūst ūdenim.
Peldi atbildīgi!
Izvairies peldēt vietās, kur ir brīdinājums par lielu skaitu baktēriju ūdenī. Otrkārt, ja baidies, ka ausī var iekļūt ūdens, peldot, turi galvu virs ūdens, to nesaslapinot.
Nebāz svešķermeņus ausī!
Tas attiecas arī uz pirkstu vai vates kociņiem, ar kuru palīdzību var gribēties izdabūt ārā sakrājušos vasku jeb auss sēru.
Aizsargā ausi no nevēlamiem kairinātājiem!
Lai pasargātu auss kanālu, piemēram, no matu lakas iekļūšanas tajā, pūšot to matos, ausī var ielikt kokvilnas gabaliņus vai aptiekās iegādājamus auss aiztaisāmos.
Ja tomēr ir aizdomas par auss infekcijas rašanos, ir jādodas pie ausu ārsta - otolaringologa, kurš sākotnēji pārbaudīs auss kanālu, vai tas nav apsārtis, pietūcis vai zvīņojas. Var gadīties, ka auss kanālā ir gruži vai citi ieejas bloķētāji, piemēram pārmērīgs sērs jeb sēra korķi. Tad ārsts var izmantot speciālu instrumentu vai sūkni, ar ko iztīra nevēlamo aizsprostojumu. Atkarībā no situācijas, var tikt veikti papildus izmeklējumi - pārbaudīta vidusauss, bungādiņa, ka arī dzirde, lai noteiktu īsto vainu.
Iespējams, tiks izrakstīti arī speciāli medikamenti, kas palīdzēs ārstēt iekaisumu un infekciju. Izrakstītie preparāti var saturēt etiķskābes šķīdumu, kas palīdzēs atjaunot auss antibakteriālo vidi, steroīdus, kas mazinās iekaisumu, antibiotikas, kas apturēs nevēlamo baktēriju vai sēnīšu infekcijas gadījumā ieteiks pretsēnīšu medikamentus. Nekad nedrīkst aizmirst par sāpes mazinošiem līdzekļiem. Lai mazinātu diskomfortu, lietojot pilienu medikamentus, pāris minūtes pilienu pudelīti turēt rokās, lai zāles sasniegtu ķermeņa temperatūru. Pēc to iepilināšanas ausī, ir vēlams apgulties uz sāniem ar inficēto ausi uz augšu, kas palīdzēs medikamentam izplatīties pa ārējo auss eju. Var būt grūtības pašam sev iepilināt zāles, tādēļ var lūgt, lai kāds palīdz. Pēc zāļu ievadīšanas var pakustināt ausi uz augšu un leju, lai zāles nokļūtu dziļāk auss kanālā.
Auss ārstēšanas laikā speciālisti neiesaka peldēties, nirt, lidot vai lietot auss aizbāžņus vai austiņas. Tāpat jāuzmanās, lai ūdens nenonāk ausī mazgājoties dušā vai vannā.
Raksta sagatavošanā izmantoti Mayo Clinic vietnē atrodamie materiāli