5 padomi, kā izvairīties no vasarā populārām veselības problēmām

Vasara mudina kļūt aktīvākiem. Vēlamies vairāk laika pavadīt ārpus mājas un izklaidi meklēt svaigā gaisā. Lai arī kāds būtu izvēlētās aktivitātes veids, farmaceite Zane Melberga dalās praktiskos padomos, kam vasarā nepieciešams vērst papildu uzmanību, lai neciestu ne veselība, ne noskaņojums.

1. Kā sevi pasargāt no ērcēm un kukaiņiem?

Brīvās dienas ierasti pavadām pie dabas, dodoties pastaigās pa mežu vai uz tuvākajām pļavām. Šādās vietās jo īpaši nepieciešams sevi pasargāt no ērcēm, kuru piesūkšanās rada risku saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, ko tās var pārnēsāt - ērču encefalītu, Laima slimību. Lai izvairītos no ērču piesūkšanās, farmaceite iesaka izvēlēties koptas pļavu vai mežu takas. Iepriekš nepieciešams piedomāt arī pie attiecīga apģērba izvēles. To labāk izvēlēties gaišā krāsā, lai ātrāk pamanītu un noņemtu ērci pirms tā jau ir pakļuvusi zem apģērba. Apģērbu ieteicams arī appūst ar ērču atbaidīšanas aerosoliem. Savukārt, atgriežoties no pastaigas, nepieciešams pārbaudīt apģērbu un ķermeni, lai pārliecinātos, ka neviena ērce nav piesūkusies. Ja tomēr ērce ir piesūkusies, to nepieciešams noņemt pēc iespējas ātrāk. Ja nav zināms, kā to darīt, labāk doties uz tuvāko ārstniecības iestādi, kurā ērce pēc izņemšanas uzreiz tiktu pārbaudīta uz iespējamām slimībām.

Šajā vasaras periodā tiekam pakļauti arī kukaiņu kodumu riskiem, no kuriem īpaši nepieciešams pasargāt zīdaiņus. Tam var palīdzēt īpaši tīkli, ko iespējams ērti pārklāt pār ratiņiem, vienlaikus nemazinot gaisa caurlaidību. Der atcerēties, ka pār bērnu ratiņiem nekādā gadījumā nedrīkst klāt lakatus vai citus bieza auduma pārsegus. Lai arī ir vēlme bērnus pasargāt, vecāki reizēm neaizdomājas, ka aizsedzot ratus, bērnam tiek samazināta gaisa piekļuve, ratos var strauji paaugstināties temperatūra, bērnam radot augstus pārkaršanas riskus.

2. Svinības bez galvassāpēm

Lai arī nereti siltie vasaras vakari un dažādas svinības saistās ar alkoholu saturošu dzērienu lietošanu, jāatceras, ka tā lietošanai ir negatīva ietekme uz cilvēka organismu. Ja tomēr tas tiek lietots, tad Z. Melberga aicina to darīt atbildīgi, atceroties par nepieciešamā ūdens daudzuma uzņemšanu. Cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt vismaz 2 litrus ūdens, bet, lietojot alkoholu, dienā uzņemtā ūdens daudzumam jābūt vēl lielākam. Izdzerot glāzi alkoholiska dzēriena, jāizdzer vismaz pusotra glāze ūdens. Ja tomēr dienā pēc svinībām ir slikta pašsajūta, galvassāpes vai pat vemšana - vislabākās zāles būs miegs un atrašanās vēsā un tumšā telpā. Ātrākai atlabšanai ieteicams dzert sāļu minerālūdeni, lai organismā atjaunotu zudušās minerālvielas. Savukārt, ja rodas apetīte, ieteicams treknu un grilētu ēdienu vietā izvēlēties vieglas uzkodas kā dārzeņus un augļus.

3. Kā izvairīties no pārēšanās?

Vasara nav izņēmums, kad grilēti un cepti ēdieni, saldumi un citi labumi ierasti ir lielā daudzumā, tādēļ šādās reizēs svarīgi ievērot mērenību. Lai pārēšanās risku samazinātu, ieteicams gaļas cepšanu veikt vairākos piegājienos ar trīs stundu intervālu, nevis uzreiz grilēt visu ēdienu. Samērīgai jābūt arī proporcijai uz šķīvja - grila ēdienam jāaizņem ne vairāk kā ceturtā daļa ēdienreizes satura, to papildinot ar svaigiem dārzeņiem, salātiem, dažādām veselīgām mērcēm, augļiem. Savukārt, ja no treknajiem un neveselīgajiem ēdieniem nav bijis iespējams atteikties, turklāt alus ticis izmantots kā galvenais uzdzeramais, tad tas visdrīzāk novedīs pie tā, ka vēders sāks protestēt un kuņģis ar savām gremošanas fermentu rezervēm nespēs sašķelt pārtiku. Šādos gadījumos ieteicams lietot fermentu preparātus, kas palīdz šķelt uzņemto barību, kas mazinās diskomfortu. Savukārt smagāku vēdera problēmu vai pat saindēšanās gadījumos var līdzēt pazīstamais absorbents - aktīvā ogle.

4. Kas jāzina, ja saulē pavadi vairāk nekā 15 minūtes?

Saulē bez saules aizsargkrēma drīkst pavadīt vien 15 minūtes. Tādēļ, ja zināms, ka saulē nāksies pavadīt ilgāku laiku, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmu, lai pasargātu savu un bērnu ādu no iespējamiem saules apdegumiem, kā arī, lai saules kaitīgais starojums mazāk kaitētu ādai, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmu. Pieaugušiem ieteicams to izvēlēties ar aizsardzības līmeni vismaz SPF 25, taču bērniem - SPF 50.

Ādas kopšanai pēc atrašanās saulē ir tikpat liela nozīme, īpaši, ja gadījies pārspīlēt ar sauļošanos un gūts saules apdegums. Sauļojot ādu ir būtiski to mitrināt, atvēsināt un nomierināt, tāpēc ieteicams lietot speciālos pēc sauļošanās līdzekļus ar atvēsinošām un dziedējošām īpašībām, kas mitrina un baro ādu, atjauno komforta sajūtu ķermenī, palīdz tai ātrāk reģenerēties, kā arī izlīdzina iedeguma toni. Dziļi mitrinās krēmi un losjoni, kuru sastāvā ir alvejas sula, kairinājumu un apsārtumu mazinās kumelīte, piparmētra, salvija, kaktuss, lakrica, smiltsērkšķu un citas vērtīgas eļļas, pantenols, A un E vitamīni.

5. Ko darīt, ja gūts apdegums?

Ja gadījies gūt apdegumu, piemēram, pieskaroties pie karsta grila - nepieciešams apdegušo vietu likt zem tekoša, auksta ūdens un turēt to vismaz 10-15 minūtes. Vienlaikus ieteicams izmantot arī Pantenola putas ar E vitamīnu, kas nomierina, mitrina, atvēsina un mazina sāpīgo kairinājumu. Pēc putu iesūkšanās ādā, tās saudzīgi nepieciešams iesmērēt ādā, vienlaikus apdegušo vietu atstāt atklātu. Apģērbs, plāksteri vai apsēji var bojāt ādas audus, āda neelpos, radot vēl lielāku kaitējumu. Savukārt, ja apdeguma vietā parādās pūslīši, tos nedrīkst pārdurt, tiem jāļauj noplakt - pretējā gadījumā brūcē var rasties infekcija, kā arī palielināts risks, ka apdeguma vieta atstās rētas. Farmaceite atgādina - ja gūtais apdegums ir cilvēka plaukstas lielumā vai pat lielāks, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai doties uz slimnīcu pašiem. Tāpat ir arī ar bērnu gūtajiem apdegumiem, skatoties pēc bērna plaukstas lieluma.