Kā izvairīties no saules un karstuma dūrieniem?

 
©Dāvis Ūlands/F64

Saules staru un karstā laika baudīšana ir neatņemama vasaras sastāvdaļa, tomēr jāņem vērā, ka pārāk ilga atrašanās tiešos saules staros vai nevēdinātās karstās telpās var izraisīt saules vai karstuma dūrienus, kuri atsevišķos gadījumos var būt pat letāli. Par saules un karstuma dūrienu pazīmēm, riska grupām un vēlamo rīcību ķermeņa pārkaršanas gadījumā stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceite Ilze Priedniece.

Saules un karstuma dūrienu cēloņi

Saules dūrienu izraisa ilgstoša atrašanās tiešos saules staros, kamēr karstuma dūriens var rasties arī bez tiešas saules ietekmes, piemēram, ilgstoši uzturoties uzkarsušās slikti ventilētās telpās. Karstuma dūriens rodas, ja ķermenis saņem vairāk siltuma, nekā spēj atdot ar sviedriem. Iespēju iegūt karstuma dūrienu var pastiprināt aktīva fiziskā slodze un sintētiska, pieguļoša apģērba valkāšana, savukārt saules dūrienu veicina ilgstoša atrašanās tiešos saules staros ar neapsegtu galvu. Gan karstuma, gan saules dūriens izraisa galvas smadzeņu asinsvadu paplašināšanos, kā rezultātā rodas asins sastrēgums, kas var negatīvi ietekmēt galvas smadzeņu darbību. Z. Zitmane norāda, ka simptomi karstuma un saules dūrienam ir vienādi. Izplatītākie no tiem ir sekojoši:

• slikta dūša vai vemšana;

• paaugstināta ķermeņa temperatūra;

• galvas reiboņi vai stipras galvassāpes;

• sejas un ādas apsārtums;

• paātrināta elpošana un sirdsdarbība;

• miegainība, apziņas traucējumi, krampji.

Pārkaršanai īpaši pakļautās grupas

Z. Zitmane skaidro, ka smagākos gadījumos karstuma un saules dūrieni var beigties letāli, tomēr, rīkojoties operatīvi un sniedzot cietušajam nepieciešamo palīdzību, parasti cilvēkiem, kuri nav riska grupās, ne karstuma, ne saules dūriens neatstāj paliekošas sekas uz organismu.

Pārkaršanas riska grupas ir bērni, pacienti virs 65 gadu vecuma, pacienti ar hroniskām saslimšanām, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu vai sirds mazspēju, cilvēki ar lieko svaru, tie, kuri, atrodoties saulē, smēķē un/vai lieto alkoholiskus dzērienus, kā arī cilvēki, kuriem, atrodoties saulē, ir aktīva fiziska slodze.

Kā palīdzēt cietušajam?

Ja tiek novēroti saules un karstuma dūriena simptomi:

• cietušais jānogādā ēnainā, vēsā, labi vēdinātā vietā;

• cietušajam jānovelk drēbes, pie ādas jāliek mitras, vēsas kompreses - uz pieres, kakla, padusēs u. c.;

• jādod dzert vēss, negāzēts ūdens;

• ja simptomi ir smagi, jāizsauc ātrā palīdzība.

Atlabšanas procesā cietušajam vēlams mierīgs režīms, jāizvairās no lielas fiziskas slodzes, atkārtotas atrašanās karstumā un tiešā saulē, kā arī jālieto daudz šķidruma (vismaz 2 l dienā).

Kas jāņem vērā, lai izvairītos no saules un karstuma dūrieniem?

Farmaceite I. Priedniece norāda, ka, lai izvairītos no saules dūriena, jācenšas ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros, tomēr, ja tas nav iespējams, atrodoties saulē, noteikti jāvalkā galvassega un jāizvēlas viegls gaišas krāsas apģērbs no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas. Savukārt, lai izvairītos no karstuma dūriena, nav ieteicams ilgstoši uzturēties tveicīgās, slikti vēdinātās telpās. Abos gadījumos ir svarīgi dienā lietot vismaz 2l šķidruma. Ārste Z. Zitmane atgādina, ka nekādā gadījumā bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības automašīnā vai vēl trakāk - atstāt un karstumā pilnībā aizvērt auto logu. Abas speciālistes ir vienisprātis, ka karstā laikā būtu jāierobežo alkohola lietošana un citi kaitīgi ieradumi. Tāpat jāuzmanās no pārāk liekas fiziskās slodzes gan saulē, gan karstās un nevēdinātās telpās. Fiziskajai slodzei un sporta aktivitātēm jābūt samērīgām, ņemot vērā gan laika apstākļus, gan veselības stāvokli. Īpaši uzmanīgiem jābūt gados vecākiem cilvēkiem un hronisku saslimšanu gadījumā, kā arī lietojot noteiktus medikamentus.

Lai pasargātu sevi no saules apdegumiem, jāatceras par kvalitatīvu un ādai piemērotu saules aizsarglīdzekļu lietošanu. Turklāt jāņem vērā, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību. Tos iegādājoties, jāpievērš uzmanība, lai tie nodrošinātu aizsardzību gan pret UVA, gan UVB stariem. Saules aizsargkrēmus uzklāj ādai 20-30 min. pirms atrašanās saulē, kā arī tos nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Jāatceras, ka saulē nav ieteicams uzturēties laikā no 11:00 līdz 15:00.