Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Veselība

Brīdina! Ogu laikā pieaug risks inficēties ar bīstamu slimību

© AFP/Scanpix/LETA

Lai arī ilgstoši uzskatīts, ka Latvijā slimība ehinokokoze nav problēma, pacientu skaits ik gadu pieaug. Ehinokoki ir aptuveni piecus milimetrus lieli parazīti, kuri kāpura stadijā var iemājot cilvēka plaušās, aknās un pat smadzenēs. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja, infektoloģe un hepatoloģe Sniedze Laivacuma, vasaras pilnbriedam tuvojoties, atgādināja, ka ehinokoku oliņas visbiežāk sastopamas uz meža vai dārza ogām, vēstīja "lsm.lv".

Lielāks risks saslimt ir lauku iedzīvotājiem, jo sevišķi, ja saimniecībā tiek turēti mājlopi, suņi un kaķi. Riska grupā ir arī mednieki, kam uz mežu līdzi dodas suns.

Ehinokokozei RSU docētāja veltījusi trīs doktorantūras gadus, izstrādājot Latvijā pirmo pētījumu par slimības izplatību, riska faktoriem, diagnostiku un ārstēšanu. Šajā laikā ehinokokozes izplatība pasaulē, jo sevišķi Āzijā un arī Eiropas dienvidos, ir pieaugusi.

Igaunijā gada laikā ir viens vai divi saslimšanas gadījumi, Latvijā 10 līdz 15, Lietuvā - no 30 līdz 50, un šiem skaitļiem ir tendence pieaugt.

Lai izvairītos no saslimšanas, svarīgi ir regulāri ar ziepēm mazgāt rokas, vismaz divreiz gadā attārpot suņus un kaķus, kā arī uzmanīties ar nemazgātu meža un mājas ogu ēšanu. “Ieteicams arī norobežot piemājas dārziņus, lai dzīvnieki netiek iekšā,” ieteica ārste, piebilstot - arī tad, ja nekas nesāp, būtiskas ir regulāras vizītes pie ģimenes ārsta, jo īpaši laukos dzīvojošajiem.

Dažkārt, ja slimība ir jau ilgstoši, pacientam var būt ādas nieze, jo parazīts nospiež žults struktūras, taču kopumā ehinokokozei nav specifisku pazīmju, tāpēc visbiežāk šo slimību atklāj nejauši. “Kad sāp vēders vai ir diskomforts vēderā, pacientam nereti tiek veikta ultrasonogrāfija, un tad atklājas, ka aknās kaut kas ir. Tad papildu izmeklējumos tiek noskaidrots, ka tas “kaut kas” ir ehinokoki,” stāstīja ārste.

Cilvēks ir ehinokoka starpsaimnieks, īstie šī parazīta saimnieki ir plēsējdzīvnieki. Parazīts piesūcas sava saimnieka zarnām, bet starpsaimniekiem iemitinās aknās, plaušās, nierēs, liesā un pat galvas smadzenēs un kaulos, kur tas dzīvo un vairojas.

Ja cilvēka organismā ir viens parazītu perēklis, tad slimība ir ārstējama izoperējot. Ja ir vairāki perēkļi dažādos orgānos, tad pretparazitārie medikamenti šiem pacientiem jālieto visu mūžu, jo reti kurš pacients izārstējas. Medikamenti aptur šo parazītu vairošanos, taču pilnībā tos neiznīcina.

Avots