Latvijā imunitāte pret Covid-19 varētu būt izveidojusies 1% populācijas, lēš profesors

Salīdzinot Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas saslimstības rādītājus, varētu pieņemt, ka Covid-19 imunitāte, kas veidojas pēc izslimošanas ar jauno koronavīrusu, Latvijā izveidojusies aptuveni 1% populācijas, aģentūrai LETA norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.

Lai gan nereti Covid-19 pacienti pārslimo šo slimību bez simptomiem jeb asimptomātiski, šis saslimstības apmērs joprojām esot pārāk zems, lai veidotu ievērojamu īpatsvaru imūno iedzīvotāju. Atsaucoties uz nesenu ASV un Lielbritānijas zinātnieku pētījumu, kurā pēc matemātiskās modelēšanas metodes secināts, ka kolektīvā imunitāte veidojas lēnāk nekā līdz šim uzskatīts, profesors atzīst, ka Latvijas gadījumā tai nebūtu būtiska ietekme uz vīrusa izplatību.

Tādējādi Briģis uzsver epidemiologu un infektologu teikto - "kamēr vīruss ir, pastāv iespējamība, ka tas izplatīsies". Minētajā pētījumā, pēc profesora paustā, vienlaikus tiek prognozēts, ka nākotnē ir gaidāms otrais Covid-19 vilnis.

Patlaban jau atviegloto ierobežojumu vidū visvairāk bažu profesoram sagādā, starpvalstu robežu atvēršana, jo ceļošanas atsākšana ar citām valstīm, kur saslimstība ir augstāka nekā Latvijā, palielina infekcijas izplatības riskus.

Papildus jāņem vērā fakts, ka Latvijā saslimstība ir relatīvi zema, kas no vienas puses nozīmē, ka būtu pamats domāt par ierobežojumu mīkstināšanu, tomēr apzinoties, ka ekonomikas atlabšanas nolūkos tiek riskēts ar drošību, atzīmē Briģis.

Vaicāts, vai patlaban noteiktais 14 dienu kumulatīvais mērījums, proti 15 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, ir atbilstošs, profesors izteicās, ka "šis skaitlis ir kā kompromisa variants starp ekonomiku un veselību". "Es gan neesmu dziļi pārliecināts, vai šis skaitlis ir medicīniskajā zinātnē pamatots," piebilda Briģis.

Robežu atvēršanu uz trešajām valstīm kā, piemēram, Krieviju vai ASV, profesors saredz vairāk kā ekonomisku vai politisku jautājumu, pietam norādot, ka šādas ieceres "iemesli nav saistīti ar veselības jautājumiem". "Protams, jāsaprot, ka šāda atvēršana ievērojami palielina infekcijas izplatīšanās riskus," piebilst RSU profesors.

Jau ziņots, ka svētdien Latvijā veikti 695 Covid-19 testi, un otro diennakti pēc kārtas nav reģistrēti jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi.

Joprojām valstī reģistrēti 224 aktīvi saslimšanas ar Covid-19 gadījumi. Kopumā līdz šim veikti 128 145 izmeklējumi, inficētas 1097 personas, no kurām, vadoties pēc 13.jūnija datiem, 845 izveseļojušās.

Kopš jaunā koronavīrusa parādīšanās Latvijā miruši 28 tā pacienti.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcās ievietotu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas septiņi pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 170 Covid-19 pacienti.