Rīgā elektrības pārrāvums RAKUS radījis zaudējumus 50 000 eiro apmērā

Šonedēļ Rīgā notikušais elektroapgādes pārrāvums Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) radījis zaudējumus 50 000 eiro apmērā, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Paeglītis stāstīja, ka šāda situācija, kad elektrības traucējums bija ietekmējis tik plaši, bija pirmo reizi. Lai gan tas ietekmēja operāciju blokus un citas nodaļas slimnīcā, pacienti nebija cietuši, taču tas būtiski ietekmēja un, iespējams, pat sabojāja slimnīcas tehniku.

Viņš atzina, ka slimnīca vēl veic aprēķinus par zaudējumiem, kā arī par to, kas būtu jāiegādājas, lai palielinātu slimnīcas ģeneratoru jaudas. Par zaudējumu segšanu slimnīca plāno vērsties Veselības ministrijā.

Jau ziņots, ka otrdienas rītā Rīgā notikušā elektroapgādes pārtraukuma dēļ varētu būt bojāta dārga medicīnas tehnika Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), vēstīja raidījums "TV3 Ziņas".

Elektroapgādes atslēguma laikā RAKUS aptuveni desmit minūtes esot palikusi bez elektrības, jo tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai ieslēgtos ģeneratori, kas nodrošinājuši elektrību operāciju blokam, intensīvās terapijas nodaļām un palātām.

RAKUS tehniskais direktors Pjotrs Harlamovs raidījumam stāstīja, ka avārijas atslēguma laikā notikusi pārslēgšanās no vienas elektrolīnijas uz otru, taču "šoreiz abas līnijas bija bez strāvas, pirmo reizi kas tāds bija".

Elektrības pazušanas brīdī 14 operāciju zālēs notika operācijas. Cilvēki nav cietuši, visi ir dzīvi, bet mācība ir gūta, akcentēja slimnīcā.

"Tas bija viens no lēmumiem, kuru nācās pieņemt, - nezinot, cik ilgs būs elektrības padeves traucējums, pieņēmām lēmumu pabeigt visas iesāktās operācijas un nevienu jaunu operāciju neuzsākt, kamēr nav skaidrības, cik ilgi šāda ārkārtas situācija norisināsies," raidījumam norādīja Paeglītis.

Elektrības pārrāvuma dēļ varētu būt bojāta 2019.gadā iegādātā, toreiz visā Baltijā modernākā magnētiskās rezonanses iekārta, kas izmaksāja 1,4 miljonus eiro.

"Nepieciešams investēt līdzekļus ne tikai ģeneratoros, bet īslaicīgās strāvas padeves avotos, saucamajos "upšos", kas nodrošina lēzenāku pārēju no brīža, kad pazūd ārējā elektrība, līdz brīdim, kad ieslēdzas ģenerators. Tas nodrošina 15-30 minūtēm darbību. Tādu iekārtu visur nav, neesam varējuši atļauties iegādāties. Raudzīsimies, vai nav bojājumi magnētiskās rezonanses iekārtām, kas ir ļoti jutīgi uz elektrības pārrāvumiem," piebilda Paeglītis.