Pēta Covid-19 uzliesmoju "perēkļus"; ko iespējams secināt?

 
©AFP/SCANPIX/LETA

Lai gan teju katru dienu pasaules presē lasāmas publikācijas par jauno koronavīrusu Covid-19 un tā izplatību, izdevums "SCIENCE" publicējis rakstu, kurā apskata, kādos gadījumos Covid-19 transmisijas riski ir augstāki.

Šī gada 10.martā baznīcā Vašingtonā uz kora mēģinājumu, kas ilga vairāk nekā divas stundas, pulcējās 61 cilvēks. Kā izrādījās, tad viens no kora dalībniekiem jau trīs dienas bija sasirdzis- viņam bija saaukstēšanās simptomi. Vēlāk noskaidrots, ka korists bijis inficējies ar koronavīrusu Covid-19. Turpmāko nedēļu laikā saslima vēl 53 kora dalībnieki, no kuriem trīs hospitalizēti, bet divi miruši, liecina ASV Slimību profilakses un kontroles centra 12.marta publikācija, kurā rekonstruēta notikumu gaita.

Covid-19 pandēmijas laikā reģistrēti vairāki līdzīgi slimības uzliesmojumi. Piemēram, datubāzēs atrodamie dati liecina, ka slimības uzliesmojumā strādnieku kopmītnēs Singapūrā reģistrēti pat 800 gadījumi, Osakā mūzikas pasākumos saslimuši 80 cilvēki, bet pēc Zumbas nodarbībām Dienvidkorejā Covid-19 konstatēts vēl 65 cilvēkiem. Šādi Covid-19 infekcijas perēkļi atrodami arī baznīcās, slimnīcās, uz kuģiem, dažādos uzņēmumos. Ir gadījumi, kad viena persona inficē vēl vairākus citus, bet reizēm dažādās vietās slimība atrodama dažādu paaudžu vidū, raksta "SCIENCE".

Zinātnieki neslēpj, ka šādu perēkļu atrašana sniedz papildu nepieciešamo informāciju pulcēšanās ierobežojumu izvērtēšanai un izpētei par Covid-19 tālāku transmisiju. Tas nozīmē, ka rodot plašākas atbildes ir vieglāk noteikt mērus, piemēram, aktivitātēm ārpus telpām.

Džeimijs Loids Smits no Kalifornijas universitātes, kurš pētījis patogēnu izplatīšanos norāda, ka ja iespējams paredzēt, kas var izraisīt tālāku vīrusa izplatīšanos, tad ir ļoti viegli noteikt pasākumus, kas ierobežotu šādu apstākļu turpmāku realizāciju.

Lielākā diskusiju daļa par SARS-CoV-2 izplatību ir koncentrēta uz vidējo katra pacienta izraisīto jauno infekciju skaitu. Bez sociālas distancēšanas šis reprodukcijas numurs (R) ir aptuveni trīs. Tiesa, reālajā dzīvē viens cilvēks var inficēt vairāk nekā trīs personas, vai arī neinficēt nevienu.

"Lielākajā daļā gadījumu redzams, ka tālāka vīrusa izplatība ir 0. Lielākā daļa cilvēku "neveic" Covid-19 tālāku izplatību jeb transmisiju," norāda Dž.Loids Smits.

Tāpat "SCIENCE" vēsta par to, kas daļēji sniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc Covid-19 pandēmija pēc uzliesmojuma Ķīnā tik strauji neizplatījās pārējos kontinentos.

Kā vēsta medijs, tad pētījumos redzams, ka liela daļa Covid-19 infekcijas ķēžu iznīkst, kā rezultātā var noprast, ka, piemēram, lai kāda vietā vīruss turētos ilgāk nepieciešami vismaz 4 inficēšanās gadījumi.

Tāpat arī Covid-19 tālākā izplatībā nevajadzētu aizmirst par tādu faktoru kā cilvēka imūnsistēma, kas nosaka, cik ilgi periodu cilvēks ir spējīgs vīrusu izplatīt tālāk. 2019.gadā veikts pētījums liecina, ka daļa cilvēku runāšanas laikā izdala daudz vairāk daļiņu nekā citi. Tas arī izskaidro, piemēram, raksta sākumā minēto Covid-19 uzliesmojumu korī ASV. Protams, liela nozīme ir arī tam, vai cilvēki mazgā rokas un ievēro citas higiēnas prasības.

Tāpat jāatceras, ka slimības izplatības riski iekštelpās un ārā ir dažādi. Piemēram, Japānā izpētīts, ka risks inficēties ar Covid-19 iekštelpās ir 19 reizes lielāks.

Bet izpētīt plašāk Covid-19 uzliesmojuma perēkļus varētu būt grūtāk nekā iepriekš šķitis, jo daudzas valstis līdz šim nav apkopojušas informāciju par Covid-19 kontaktu izsekošanu.