Ar Covid-19 sasirgušais mediķis: Lielāks risks nomirt no šīs saslimšanas ir smēķētājiem

© Lauris Vīksne/ F64 Photo Agency

Pacientiem ar kardiovaskulārajām slimībām un smēķētājiem ir lielāks risks nomirt no Covid-19, sestdien Reto slimību konferencē pauda topošais kardiologs Kristaps Šablinskis, kurš atzina, ka pats ir saslimis ar Covid-19 un atrodas pašizolācijā.

Neskatoties uz to, ka patlaban un vēl ilgi liela uzmanība tiks veltīta Covid-19, mediķis kolēģiem atgādināja, ka pacienti vairāk mirs no kardiovaskulārajām slimībām nekā no Covid-19. Pašlaik Latvijā ir apstiprināts, ka no Covid-19 šogad ir miruši 12 cilvēki, taču no kardiovaskulārajām slimībām - aptuveni 15 000 iedzīvotāju.

Šablinskis vērsa uzmanību, ka patlaban pacienti ar akūtu koronāro sindromu daudz mazāk vai nemaz nevēršas pēc palīdzības pie mediķiem, kas ir ļoti bīstama tendence. Patlaban pieaug to pacientu skaits, kas tiek stacionēti ar kardiogēnu šoku. "Arī manā praksē, pirms es saslimu ar Covid-19, pacienti ar koronāro sindromu cietās un nevērsās pēc palīdzības pie mediķiem, jo baidījās no slimnīcas un saslimšanas ar Covid-19," stāstīja topošais mediķis.

Viņš uzsvēra, ka cilvēkiem, kuriem ir akūts koronārais sindroms vai citi akūti kardioloģiski stāvokļi, ir jāvēršas pēc palīdzības, neskatoties uz to, ka patlaban slimnīcas ir paaugstināta riska zonas.

Šablinskis kolēģiem demonstrēja pētījuma mērījumus, kuri uzskatāmi parādīja, ka, lietojot sejas masku, risks inficēties ar vīrusu var samazināties. Viņš piebilda, ka nevajag nemaz klepot, bet arī sarunājoties, no cilvēka mutes izdalās sīkas siekalu daļiņas, kas var izraisīt saslimšanu.

Konferencē attālināti piedalījās vairāk nekā 500 mediķu.

Kā ziņots, "Covid-19" infekciju izraisošais koronavīruss izplatās, tieši kontaktējoties ar inficētu personu, ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais