Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Veselība

Vērts izmēģināt! TOP 3 elpošanas vingrinājumi plaušu veselībai

VISLABĀK ir vingrot svaigā gaisā. Taču, ja šādas iespējas nav un jāvingro iekštelpās, tās iepriekš ir kārtīgi jāizvēdina. Nevajadzētu vingrot caurvējā. Savukārt, ja vingrojat ārpus telpām, jāuzmanās no vēsa, mitra gaisa, jo, iespējams, bronhi reaģēs uz aukstu gaisu. Sevišķi, ja nesen ir izslimota plaušu slimība. Tādā gadījumā ieteicams sejai aizlikt priekšā šalli, ieelpot caur degunu, lai sasildītu gaisu © depositphotos.com

Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 straujās izplatības laikā arvien vairāk tiek runāts par plaušu veselības stiprināšanas un elpošanas vingrinājumu nozīmi. Ko plaušām sniedz elpošanas vingrinājumi un kā tos pareizi veikt, skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora.

Elpošanas vingrinājumi uztur un atjauno plaušu funkcionālās spējas, kas ir svarīgas visam organismam. Gaiss, tāpat kā ēdiens, organismam dod enerģiju. Uzlabojas pašsajūta, organismā notiek daudzi pozitīvi procesi: plaušās uzlabojas asinsrite un ventilācija, organismam aktīvāk tiek piegādāts skābeklis. Taču jāņem vērā, ka elpošanas vingrinājumu efekti ir īslaicīgi - tie darbojas tad, kad tos lieto. Tāpēc ir svarīgi tos atkārtot vairākas reizes dienā, ik pa stundai.

Lai nostiprinātu elpošanas sistēmu ilgtermiņā, jānodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, aerobu, ciklisku slodzi - pastaigām vidējā tempā, skriešanu, nūjošanu, braukšanu ar velosipēdu. Fiziskas slodzes laikā organismam pieaug pieprasījums pēc skābekļa, elpošana dabiski kļūst dziļāka, biežāka un efektīvāka. Tādējādi nostiprinās gan sirds, gan elpošanas sistēma.

Sākotnēji ir jāizprot elpošanas vingrojumu izmantošanas mērķis. Tos var praktizēt, lai vispārēji iedarbotos uz elpošanas sistēmu vai ar konkrētu mērķi - palīdzot atveseļoties vai uzturēt plaušu funkciju pie hroniskām slimībām. Elpošanas vingrinājumi noteikti ir ieteicami plaušu slimību ārstēšanā gan akūtā atveseļošanās fāzē, gan hronisku plaušu slimību gadījumā. Pie akūtam slimībām (akūta pneimonija, bronhīts, hronisks bronhīts, bronhiālās astmas paasinājums) tie būtu jāuzsāk, tiklīdz ķermeņa temperatūra ir normalizējusies vai nokritusi līdz subfebrilai (~37,0 grādi). Elpošanas vingrinājumi palīdz mazināt iekaisumu un ātrāk izveseļoties.

COVID-19 KONTEKSTĀ IETEICAMS PRAKTIZĒT:

1. Dziļās elpošanas vingrojumu: pēc dziļas ieelpas caur degunu aizturēt elpu, ieturēt pauzi, cik var, līdz aptuveni 10 sekundēm un lēnām izelpot caur šauru muti. Atkārtot 4-6 reizes. Praktizēt vairākas reizes dienā.

2. Lūpu bremzi - pie fiziskas slodzes ieelpo caur degunu, izelpo caur šauru muti. Lūpu bremze izlīdzina gaisa plūsmu elpceļos, uzlabo oksigenāciju un mazina elpas trūkumu pie fiziskas slodzes.

3. Diafragmālo elpošanu: to veic, apguļoties uz muguras, kājas saliektas ceļos, viena roka uz vēdera, otra uz krūtīm, ieelpa caur degunu - vēders piepūšas liels, izelpa caur muti - vēders saplok. Atkārto 4-6 reizes.

FARMACEITA PADOMS

Iesaka BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa:

- Plaušu slimību profilaksei un veselības stiprināšanai ieteicams neaizmirst par dabas veltēm un dabiskiem līdzekļiem. Pēc izslimotām plaušu slimībām atjaunoties un stiprināt plaušu veselību palīdzēs ehināciju saturoši uztura bagātinātāji un tēja. Tāpat plaušu veselībai par labu nāks ājurvēdas tēja ar ingveru, ķiploku un kanēli. Profilaktiskos nolūkos var lietot dabiskus uztura bagātinātājus, kas satur augstu C vitamīna devu. Savukārt mājās gaisa antibakteriālajai terapijai var izmantot tējas koka vai dižegles ēteriskās eļļas. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un regulāra telpu vēdināšana. Taču ir gadījumi, kad ar telpu vēdināšanu pavasarī ir jāuzmanās, - ja ir novērojamas pavasara alerģijas, tad ar to nevajadzētu aizrauties. Šādos gadījumos var vēdināt telpas tad, kad neesat mājās, ja tas ir iespējams, lai nebūtu tik tieša saskarsme ar alergēniem.