Vai tuberkulozes slimniekiem ir lielāks risks saslimt ar Covid-19?
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, Eiropā 2016. gadā tika reģistrēti aptuveni 290 000 jaunu tuberkulozes gadījumu, savukārt mirušo skaits no šīs slimības sasniedza 26 000. Savukārt Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā tika reģistrētas 483 saslimšanas, kā arī 62 nāves gadījumi. Tuberkulozes slimnieki ir viena no augsta riska grupām Covid-19 kontekstā, tāpēc šiem pacientiem piesardzības pasākumi jāievēro sevišķi rūpīgi. Par šīs slimības simptomiem, riska grupām, kā arī ārstēšanu stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kā notiek inficēšanās?
Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija - tuberkulozes nūjiņa jeb Mycobacterium tuberculosis. Z.
Zitmane skaidro, ka visbiežāk tuberkuloze skar tieši plaušas, izraisot tajās perēkļainas, iekaisuma radītas pārmaiņas, taču tā var būt arī citos orgānos, piemēram, nierēs, galvas smadzenēs, dzimumorgānos, kaulos un limfmezglos. Inficēšanās ar tuberkulozi notiek gaisa pilienu ceļā, respektīvi, inficētā persona, klepojot, kā arī atkrēpojot, šķaudot, runājot un elpojot, gaisā izdala pilienus, kas satur tuberkulozes nūjiņas. Tās gaisā saglabājas vairākas stundas. Ieejot telpā, kur uzturējies tuberkulozes slimnieks, tiek ieelpotas baktērijas, kas tālāk caur elpceļiem un bronhiem nonāk plaušās, kur labvēlīgā vidē savairojas un veido iekaisuma procesu.
Simptomi
Tuberkuloze parasti sākas pakāpeniski. Par to pacientam var liecināt ieildzis klepus (ilgāk par 2-3 nedēļām), kas var būt gan ar, gan bez krēpām, nogurums, svīšana naktīs, svara zudums, paaugstināta temperatūra un sāpes krūtīs. Bērniem tuberkuloze var noritēt ar ieilgušiem bronhītiem un pneimoniju, kas ir grūti ārstējami. Ja rodas aizdomas par tuberkulozi, jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš pacientam var veikt papildu izmeklējumus, piemēram, plaušu rentgenu vai datortomogrāfiju, bet parasti aizdomu gadījumā pacienti tiek nosūtīti uz ambulatorajiem tuberkulozes centriem pie ftiziatriem jeb plaušu ārstiem, kas specializējas tuberkulozes ārstēšanā. Ja diagnoze apstiprinās un pacients ir infekciozs, tālākā ārstēšana notiek specializētā slimnīcā. Z. Zitmane norāda, ka, lietojot speciālus medikamentus un rūpīgi ievērojot ārsta norādījumus, tuberkulozi ir iespējams izārstēt.
Riska grupas
No tuberkulozes pasargāts nav neviens. Tā nav saslimšana, kas būtu raksturīga tikai sociāli nelabvēlīgām grupām. Saslimšanas risku paaugstina blakusslimības, piemēram, imūndeficīts, HIV infekcija, cukura diabēts, plaušu un nieru saslimšanas, kā arī imunitāti nomācoši medikamenti, smēķēšana un alkohola un narkotisko vielu lietošana. Saistībā ar Covid-19 izplatību tuberkulozes pacientiem ir īpaši jāievēro visi drošības un piesardzības pasākumi, jo viņiem saslimšana ar Covid-19 var noritēt īpaši smagi, ar iespējamu komplikāciju attīstību, kas var veicināt smagu elpošanas mazspēju vai pat novest līdz letālam iznākumam.
Kā notiek ārstēšana?
Tuberkulozes ārstēšana ir ilgstoša. Pirmo reizi ārstējot tuberkulozi, parasti ārstēšana ilgst apmēram sešus mēnešus. Ja pacients ir infekciozs, slimnīcā ārstēšana tiek veikta izolācijas režīmā. Kad tas ir atcelts, pacients tālāk var ārstēties ambulatori pie pulmonologa vai ģimenes ārsta, regulāri lietojot medikamentus. Multirezistentu un smagu tuberkulozes formu ārstēšana var noritēt gandrīz divus gadus.
Kā sevi pasargāt?
Ārste Z. Zitmane norāda, ka no tuberkulozes pilnībā pasargāts nav neviens. Tomēr ļoti svarīga ir visu jaundzimušo vakcinācija pret tuberkulozi (BCG) no 2. līdz 5. mazuļa dzīves dienai. To parasti veic jau dzemdību nodaļā. Savukārt BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka, lai samazinātu saslimšanas risku, jāievēro veselīgs dzīvesveids, jālieto pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, regulāri jāvēdina telpas, kā arī rūpīgi jāseko līdzi savai un tuvinieku veselībai, aizdomu gadījumā vēršoties pie ārsta.