Imunitāte pašlaik uzmanības degpunktā

Ar bažām sekojot informācijai par jauno koronavīrusu, pret kuru pagaidām nav vakcīnas, kā arī cīnoties ar ikgadējo pavasara nogurumu, arvien labāk saprotam un novērtējam iedzimtās imunitātes nozīmi. Mēdz teikt, ka organisma imunitāte atgādina bateriju, kuru mēs nepārtraukti tukšojam vai arī uzlādējam, un tas notiek ik brīdi: strādājot, staigājot, pārdzīvojot stresu, uzņemot uzturvielas, guļot, ceļojot, saskaroties ar vīrusiem un baktērijām.

Attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī nevēlamie efekti, kas ietekmē cilvēku imūnsistēmu. Mēs dzīvojam savādāk nekā mūsu priekšteči, kuriem mājokļos nebija iespējams nodrošināt visu gadu vienādu temperatūru, uzturs ziemā un vasarā bija krasi atšķirīgs; fiziskā slodze mūsdienu cilvēkam ir krietni mazāka, mēs arī mazāk laika atvēlam miegam un daudz vairāk ceļojam. Cilvēku darbības rezultātā arī slimību izraisītāji mikroorganismi mainās, pielāgojas jaunajiem apstākļiem un kļūst grūtāk apkarojami. No vienas puses, tas mūs norūda, no otras - esam kļuvuši uzņēmīgāki un imūnsistēmai ir lielāka slodze.

Kad imūnsistēmai jāpalīdz

Katram cilvēkam ir savas imūnsistēmas īpatnības, no kurām daļa ir ģenētiski nosacīta, bet daļa atkarīga no citiem faktoriem, tostarp no cilvēka vecuma. Tiek uzskatīts, ka imūnsistēma nobriest līdz sešu gadu vecumam, bet aptuveni 25 gadu vecumā tā sāk novecot. Ap 50 gadu vecumu imūnsistēma ir uzkrājusi diezgan daudz informācijas par dažādiem slimību izraisītājiem, tos atpazīst un iedarbina nepieciešamos aizsargmehānismus, bet vienlaikus katra izslimotā slimība nedaudz vājina organismu, tāpēc ar gadiem nereti kļūst jūtams, ka ir arvien grūtāk atlabt, piemēram, no elpceļu vīrusu izraisītām saaukstēšanās slimībām. Ja saaukstēšanās kļūst biežāka, tā nereti ir pirmā pazīme, ka imūnsistēmai nepieciešams atbalsts.

«Ēdu veselīgi, bet...»

Cilvēki šodien ir labi informēti par veselīga uztura nozīmi dabiskās imunitātes veicināšanā. Bet ko darīt, ja ēdienkarte ir pārdomāta un veselīga, tajā netrūkst ne svaigu dārzeņu un augļu, ne citu ieteicamu produktu, bet tomēr nemitīgi jāslimo ar dažādām saaukstēšanās slimībām? Tas nozīmē, ka ar veselīgo uzturu cilvēks tomēr nespēj uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Pēdējā laikā bieži tiek runāts par kuņģa un zarnu trakta mikrobiotu - vairāk nekā 1000 dažādu sugu mikroorganismu populāciju, kam ir liela nozīme cilvēka veselības uzturēšanā. Gremošanas trakts veic tādas svarīgas funkcijas kā barības vielu uzsūkšana, nodrošina fizisku, mikrobioloģisku un imunoloģisku barjeru, kas pasargā organismu no potenciāli bīstamām vielām un mikroorganismiem. Ja cilvēks ēd pilnvērtīgu uzturu, bet imunitāte tik un tā ir vāja, tad jāsecina, ka vērtīgās uzturvielas no pārtikas produktiem zarnu traktā vienkārši neuzsūcas, un ir jāmeklē papildu veidi, kā tās uzņemt. Reizēm gadās arī pretrunīgas situācijas: piemēram, ir zināms, ka imunitātes uzturēšanai būtisks mikroelements ir cinks, taču galvenais pieejamais cinka avots uzturā šajā sezonā ir sarkanā gaļa, ko savukārt neiesaka lietot kardiologi, jo tā var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs un līdz ar to nelabvēlīgi ietekmēt sirds un asinsvadu veselību. Lai novērstu imunitātes stiprināšanai nepieciešamo uzturvielu trūkumu, vajadzētu padomāt par piemērotiem multivitamīniem.

LIVOL MULTI Herba 50+

Vitamīni LIVOL MULTI Herba 50+ paredzēti cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Tas ir augstākās kvalitātes uztura bagātinātājs ar sabalansētu sastāvu, kuru izstrādājuši Skandināvijas zinātnieki, savienojot organismam nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un septiņus vērtīgus ārstniecības augus. Šī augu kombinācija ir labi pazīstama un plaši izmantota visā pasaulē. Sastāvā iekļauti vilkābeles, piparmētru, pelašķu un paprikas ekstrakti, kā arī tīruma kosas, ķirbju sēklu un rozmarīna lapu pulveris.

Rozmarīns un piparmētras palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību, kā arī veselīgu gremošanas sistēmu. Arī pelašķi nāk gremošanai par labu. Rozmarīnam un kosai piemīt īpašības, kas labvēlīgi ietekmē aknu darbību. Piparmētru sastāvā esošās vielas palīdz nervu sistēmai atslābināties un uzturēt miega kvalitāti; atslābināties un labi izgulēties palīdz arī vilkābeles ekstrakts, tas mazina nogurumu un spriedzi. Savukārt tīruma kosa ir augs, kas pazīstams ar savu labvēlīgo iedarbību uz matu, nagu un ādas stāvokli.

Rūpējoties par lietotāju ērtībām, ražotāji veikuši pētījumu arī par tablešu izmēriem un formu. Rezultātā radītas īpašas mandeļveida tabletes, kuras ir ļoti ērti norīt.

Par multivitamīnu lietošanas kursa ilgumu vislabāk konsultēties ar ārstu vai aptiekāru. Ieteicamais kurss ir viens līdz trīs mēnešus ilgs.

Promo raksts tapis sadarbiba ar SIA Orkla Care

***

Citi imunitātes draugi:

• Fiziskās un garīgās aktivitātes. Runājot par slimību profilaksi, fiziskās aktivitātes tiek piesauktas arī tad, kad tām šķietami nav tiešas saistības ar konkrētajām kaitēm. Patiesībā organismā saistīts ir viss, un statistika liecina, ka cilvēkiem, kuri regulāri vingro, ir par 33% mazāk darbnespējas dienu nekā tiem, kuri nevingro, turklāt saaukstēšanās simptomi nav tik smagi. Tikai jāatceras: ja esi jau saslimis, tad gan nevingro. Kalifornijas universitātes pētnieki konstatējuši, ka arī smadzeņu nodarbināšana, piemēram, bridža spēle, var stimulēt imunitāti, jo imūnsistēmai ir saistība ar tām smadzeņu daļām, kas atbildīgas par plānošanu, atmiņu, iniciatīvu, spriešanu un abstrakto domāšanu.

• Labās baktērijas. Probiotiķi - labās baktērijas vajadzīgas pilnvērtīgai zarnu trakta darbībai, bet tieši zarnu trakts lielā mērā nosaka to, kādas būs organisma pretošanās spējas slimību izraisītājiem. Regulāra probiotiķu lietošana palīdz vairot baltos asinsķermenīšus, kuri rūpējas par organisma sargāšanu no infekcijām. Ikdienā probiotiķus var uzņemt, ēdot jogurtu, dzerot kefīru un lietojot citus skābpiena produktus. Par noderīgu atzīst arī tējas sēnes uzlējumu, skābētus kāpostus un citus raudzētus produktus.

• Zivju eļļa. Kopš seniem laikiem zināms, ka zivju eļļa stiprina organisma spēju pretoties infekciju izraisītājiem un citiem nelabvēlīgiem vides faktoriem. Zivju eļļa ir dabisks līdzeklis, kas palīdz nodrošināt organismā pietiekamu A un D vitamīna līmeni. D vitamīnu galvenokārt saistām ar kalcija vielmaiņu un kaulu sistēmas veselību, bet pētījumos konstatēts, ka cilvēkiem, kuri mēdz smagi slimot ar elpceļu vīrusu infekcijām, D vitamīna līmenis organismā ir pazemināts. A vitamīns ir vajadzīgs imunitātes veidošanai, redzes attīstībai un daudzām citām organisma norisēm. Zivju eļļā šie vitamīni ir dabiskā taukos šķīstošā formā, kas ļauj organismam tos labāk uzņemt. Pietiekama šo taukskābju uzņemšana palīdz tikt galā ar iekaisumiem, kas ir būtiski arī saaukstēšanās gadījumā. Pēdējos gados izteikta arī doma, ka omega-3 taukskābes pašas par sevi spēj aktivēt imūnsistēmas šūnas, kuras cīnās ar slimību izraisītājiem, veicināt to vairošanos un uzlabot šo šūnu savstarpējo informācijas apmaiņu.

• Masāža un fizisks kontakts. Regulāra 20 minūšu ilga, vidēji intensīva norīvēšanās ar masāžas suku vai rupja auduma dvieli pazemina stresa hormona kortizola līmeni organismā, un imūnsistēma darbojas efektīvāk. Stress ir viens no imunitātes lielākajiem ienaidniekiem. Ja ir tāda iespēja, var izmantot profesionālu masieru pakalpojumus, bet pētnieki secinājuši, ka imunitātei nāk par labu arī vienkārši pieskārieni un apskāvieni.

• Antioksidanti. Antioksidanti ir dažādas vielas - vitamīni, minerālvielas, fermenti, kas palīdz pasargāt organismu no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Brīvie radikāļi ir aktīvi atomi vai atomu grupas, kas bojā šūnas, veicina organisma priekšlaicīgu novecošanos, stimulē deģeneratīvas slimības, vājina imunitāti, pat veicina audzēju šūnu veidošanos. Antioksidanti spēj šīs agresīvās vielas - brīvos radikāļus - saistīt un padarīt mazaktīvus, tādējādi aizkavējot nevēlamos procesus.

• Labi draugi un kaimiņi. Pārsteidzošs fakts: jo daudzveidīgāki ir cilvēka sociālie kontakti, jo vairāk draugu un kaimiņu, ar kuriem viņš uztur attiecības, jo lielāka ir pretošanās spēja infekcijas slimībām.

*Promo raksts tapis sadarbībā ar SIA Orkla Care