Statistikas dati par glaukomu ir satraucoši, Latvijā ar to slimo vidēji divi līdz trīs procenti iedzīvotāju vecumā virs 40 gadiem. Glaukoma piezogas nemanot, saēd redzes nervu un izraisa neatgriezenisku redzes zudumu. Lai uzzinātu par to, kā neatdot acu gaišumu glaukomai un pasargāt sevi no redzes invaliditātes, uz sarunu aicinājām Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāju, profesori Gunu Laganovsku.
Mūsu mērķis ir ar savu stāstu par glaukomu sasniegt to sabiedrības daļu, kas par šo slimību neko nav dzirdējuši. Mēs ceram, ka mūs sadzirdēs arvien vairāk cilvēku un ka mums izdosies pasargāt daļu sabiedrības no redzes zaudēšanas nākotnē. Svarīgi uzsvērt, ka pavisam drīz, jau 11.martā pulksten 12.00 Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Jaunā "A" korpusa vestibilā notiks preses konference, kurā speciālisti runās par glaukomu, tās izraisītu invaliditāti, diagnostiku un ārstēšanu.
Latvijā ir augsti redzes invaliditātes rādītāji, un daļa no tiem ir saistīta ar novēloti atklātu glaukomu. Ja pacientam slimību atklāj sākuma stadijā, to var gan ārstēt, gan novērst tās attīstību. Taču tad, ja glaukomu konstatē, kad tā jau ir visu noēdusi, diemžēl neko vairāk darīt nevar.
Daļa cilvēku zina par glaukomu un izmanto katru iespēju pārbaudīties, taču diemžēl ir arī liela daļa tādu slimnieku, kas ir padzirdējuši, ka acu slimības ir ļoti veiksmīgi ārstējamas, un novilcina vizīti pie acu ārsta, tādējādi palielinot risku zaudēt redzi pavisam. Piemēram, cilvēks ir dzirdējis, ka kaimiņš, kurš arī ir pazaudējis redzi, veicot operāciju, to ir pilnībā atguvis. Taču kaimiņam iespējams tika veikta kataraktas operācija, un tā ir pavisam cita slimība. To nezinot, glaukomas slimnieks padomā, ka viņam arī būs līdzīga situācija un ka nav nekāda pamata iet pie ārsta līdz brīdim, kamēr nav pavisam slikti. Taču glaukomas gadījumā pilnīgi zaudētu redzi atgūt nevar.
Pētījumi pierāda, ka vienīgais veids, kā apturēt vai palēnināt redzes nerva bojāšanos, ir samazināt acs spiedienu. Tādu medikamentu, kas tiešā veidā aizkavētu redzes nerva bojājumus vai palīdzētu tam atjaunoties, nav. Lielākajai daļai slimnieku acu spiedienu var samazināt ar pilieniem, kas jālieto katru dienu. Tie ir dažādi un atšķiras pēc darbības mehānisma, taču visi pilienu veidi ir iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Amerikas Savienotajās Valstīs nupat ir reģistrēts pilnīgi jauns medikaments, kas būtiski samazina acu spiedienu, un mēs ceram, ka drīz tas tiks reģistrēts un kļūs pieejams arī Eiropā. Vēl viens nozīmīgs faktors glaukomas attīstībā ir redzes lauka pasliktināšanās. Ar to vien, ka tiek samazināts acs spiediens, nepietiek, jo glaukomas gadījumā redzes lauks var izmainīties arī neatkarīgi no tā. Tādēļ ir nepieciešams regulāri veikt funkcionālus izmeklējumus - redzes lauka vai optiskās koherences tomogrāfijas mērījumus, ar ko nosaka tīklenes nervu šķiedru blīvumu. Ja blīvums turpina samazināties, glaukoma turpina progresēt, un ir nepieciešams veikt operāciju. Lai samazinātu acu spiedienu, operācijas laikā acī izveido caurumiņu, pa kuru attecēt šķidrumam. Ja situācija vēl nav tik nopietna, tad to var veikt arī ar lāzeru.
Pacienti ir nepatīkami pārsteigti uzzinot, ka lielākajā daļā gadījumu pēc glaukomas operācijas, redze kļūst sliktāka. Cilvēki baidās no šīs operācijas, jo negrib redzēt sliktāk, taču ir jāsaprot, ka situācijā, kad glaukoma progresē, pastāv risks zaudēt redzi neatgriezeniski. Tāpēc labāk ir veikt operāciju, pēc kuras redze pasliktinās tikai mazliet, nevis piedzīvot to, ka slimība progresē un redzes lauks aizveras ciet pavisam un iestājas aklums.
Būtisks riska faktors ir iedzimtība. Otrs faktors ir vecums - cilvēkiem vecuma grupā virs 50 gadiem ar katru gadu būtiski pieaug saslimšanas risks. Par citiem riska faktoriem ir grūti teikt, jo mēs vēl daudz nezinām par glaukomu. Tajā skaitā nav atklāts, kāpēc tā rodas. Vienīgais, ko var droši apgalvot ir tas, ka daudz augstāks risks saslimt ar glaukomu ir tiem cilvēkiem, kuru vecākiem ir bijusi glaukoma.
Glaukomas gadījumā īsti nav nekādu profilaktisku pasākumu, kas palīdzētu izvairīties no saslimšanas. Vienīgais, ko ir iespējams darīt, ir regulāri apmeklēt acu ārstu un veikt profilaktiskās pārbaudes, lai laicīgi diagnosticētu nevēlamo saslimšanu un nozīmētu piemērotu ārstēšanu.
Cilvēkam līdz 60 gadu vecumam acu ārsts ir jāapmeklē reizi divos gados, pēc tam - reizi gadā. Daļa cilvēku to ievēro, un veic regulāras redzes pārbaudes, mainot brilles vai izejot ārstu komisijas, piemēram, obligātās veselības pārbaudes ietvaros savā darba vietā. Šīs pārbaudes būtu jāveic ikvienam cilvēkam, arī tad, ja nav nekādu sūdzību par redzes pasliktināšanos.