Uzzini, kādas ir lielākās kļūdas ko pieļaujam, mazgājot rokas

 
©Depositphotos.com

Tā nu sagadījies, ka jaunās vīrusu infekcijas draudu ēnā roku mazgāšanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Vairs nepietiek ar paviršu pirkstu galiņu noskalošanu zem krāna, kā daudzi to ieraduši darīt. Rokas jāmazgā ne vien biežāk, bet arī rūpīgāk, un atklājas jaunas nianses, kas agrāk pat neienāca prāta.

Lai gan sabiedrības veselības iestādes roku mazgāšanas nozīmi ir uzsvērušas vienmēr, daudziem cilvēkiem ne prātā nav nācis to ņemt vērā. Jau padomju laikos bija pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuri norīkoja personāla tualetes priekštelpās speciālus posteņus, kas sekoja, lai ikviens no kabīnes iznākušais kārtīgi nomazgātu rokas. Savulaik pasaulē bijuši arī eksperimenti ar slēpto kameru tualetes priekštelpās un tajos atklājies, ka pat medicīnas darbinieki ne vienmēr mazgā rokas, ja neviens viņus neredz. Varbūt koronavīruss iemācīs sabiedrību izturēties pret šo elementāro higiēnas procedūru ar lielāku nopietnību.

Izplatītākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, mazgājot rokas, analizētas interneta vietnē The Remedy.

* Šķidro ziepju izspiešana uz sausām rokām. Rokas vispirms vajadzētu samitrināt ar ūdeni un tikai pēc tam saziepēt, jo, nonākot uz slapjas ādas, ziepes efektīvāk attīra ādu no baciļiem. Paradums vispirms izspiest plaukstā ziepes un tikai pēc tam atvērt ūdens krānu varbūt ļauj ietaupīt nedaudz ūdens, tomēr pareizāk ir sākt ar krāna atvēršanu un roku saslapināšanu.

* Pārāk neilga roku mazgāšana. Gan situācijās, kad jāsteidzas, gan tad, ja nākas mazgāt rokas ne pārāk pievilcīgajā publiskās tualetes vidē, gribas ar to tikt galā pēc iespējas ātrāk, bet, lai panāktu labu rezultātu, plaukstas aktīvi jāberzē viena pret otru 20 sekunžu. Mājās var vannasistabā novietot pulksteni ar sekunžu rādītāju un uzņemt roku mazgāšanas laiku. 20 sekundēs var pagūt divas reizes nodungot angļu valodā populāro apsveikuma dziesmiņu Happy Birthday. Sākumā tas šķiet ļoti ilgi, tomēr eksperti iesaka pierast, tad rokas būs kārtīgi nomazgātas. Novērots, ka mūzikas pavadībā rokas kustas raitāk un aktīvāk. Koronavīrusa draudu dēļ pēdējā laikā dzirdam pat ieteikumu mazgāt rokas 40 sekunžu.

* Par maz ziepju. Baktēriju un vīrusu apvalki zināmā mērā sastāv no taukvielām. Ziepju sastāvdaļas izraisa ķīmisku reakciju, kas piesaista šos mikroorganismus, lai tos varētu aizskalot projām ar ūdeni. Ja ziepju par maz, tās netiek ar šo uzdevumu galā. Džona Hopkinsa universitātē tika veikts eksperiments, kurā vienai dalībnieku grupai bija jāmazgā rokas ar vienu mililitru šķidro ziepju, bet otrai - ar trim mililitriem. Tiem, kuri ikreiz, mazgājot rokas, lietoja trīs mililitrus ziepju, uz rokām palika mazāk mikrobu. Ziepju daudzums jāizvēlas atkarībā no plaukstu lieluma un netīrības pakāpes, bet kopumā ieteicams nospiest šķidro ziepju pudelītes izsmidzinātāju vairākas reizes un sekot, lai ziepes noklātu gan plaukstu iekšpusi, gan virspusi.

* Par daudz ziepju. Arī tas nav vēlams, jo pārmērīgu ziepju daudzumu ir grūtāk noskalot un daļa paliek uz ādas, rokas līp un vēlāk var rasties ādas kairinājums. Ja nejauši gadās paņemt par daudz ziepju, rokas jāskalo ilgāk, lai tās garantēti atbrīvotu no ziepju paliekām.

* Rokas netiek nosusinātas. No slapjas ādas mikrobus ir vieglāk dabūt nost, bet arī nokļūt uz slapjas ādas tiem ir vieglāk, tāpēc, pieķeroties ar mitrām rokām, piemēram, tualetes durvju rokturim vai citai virsmai, uz kuras ir mikrobi, tie viegli nonāk uz ādas, līdz ar to tikko mazgātās rokas atkal ir netīras. Rokas ir ļoti rūpīgi jānosusina papīra dvielīšos, lai tās kļūtu pilnīgi sausas.

* Pārāk reta roku mazgāšana. Rokas ir jāmazgā ne tikai pēc publiskās tualetes apmeklējuma, bet arī tad, ja nācies aprūpēt kādu slimnieku, pirms ēdienu gatavošanas un ēdienu gatavošanas laikā, kā arī pirms ēšanas, pirms un pēc brūču apstrādes, pēc bērna autiņbiksīšu mainīšanas, pēc klepošanas un deguna šņaukšanas, pēc saskares ar dzīvniekiem, pēc atkritumu izmešanas. Pastāvīgi ievērojot šos nosacījumus, ir labākas izredzes izvairīties no slimību izraisītājiem mikroorganismiem.

* Netīrumi aiz nagiem. Rokas var berzēt un ziepēt, cik vien kārtīgi iespējams, bet mazgāšana nebūs pietiekami efektīva, ja nepievērsīsim uzmanību arī nagiem. Zem tiem sakrājas slimību izraisītāji mikroorganismi no visām virsmām, kam cilvēks pieskaras, un, tā kā lielākā daļa no mums regulāri aiztiek ar pirkstiem savu seju vai berzē acis, mikroorganismi nonāk uz ādas. Ar labo roku jāmazgā kreisās rokas pirkstgali tā, lai ziepes un ūdens nokļūtu arī aiz nagiem, pēc tam ar kreiso roku tas pats jāizdara labajai.

* Paļaušanās tikai uz roku dezinfekcijas līdzekli. Pieprasījums pēc roku dezinfekcijas līdzekļiem ir pieaudzis kā vēl nekad, bet eksperti uzsver, ka tie ir domāti situācijām, kad nav iespējams rokas kārtīgi nomazgāt ar ūdeni un ziepēm. Uz alkohola bāzes gatavotie dezinfekcijas līdzekļi neiznīcina visus mikroorganismu veidus, piemēram, norovīrusus, kā arī dažus parazītus, tie neatbrīvo arī no kaitīgām ķimikālijām, piemēram, pesticīdiem vai smagajiem metāliem, ja tādi nonākuši uz rokām. Ja rokas ir acīm redzami netīras vai taukainas, dezinfekcijas līdzekļi nederēs, ir jāatrod iespēja nomazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm.

* Iztikšana bez ziepēm. Daži ir ļoti taupīgi, daži uzskata, ka ziepes bojā roku ādu vai rada draudus videi, tāpēc tās nelieto. Taču tieši ziepes ir tās, kas atrauj mikrobus no ādas virsmas, lai ūdens varētu tos aizskalot projām. Tāpēc ieteicams lietot ziepes katrā roku mazgāšanas reizē. Mazgājot rokas bez ziepēm, cilvēki parasti tās berzē daudz spēcīgāk un reizēm arī saskrāpē. Ja ziepes nav pieejamas, tad efektīvāka būs nevis mazgāšana ar pliku ūdeni, bet roku dezinfekcijas līdzeklis, kurā alkohola saturs ir vismaz 60%.

* Pieskaršanās ūdens krānam tūlīt pēc roku mazgāšanas. ASV Nacionālā sanitārā fonda pētījumā noskaidrots, ka deviņos procentos mājokļu uz jaucējkrāniem atrodami dažādi kaitīgi mikroorganismi, ieskaitot pelējuma sēnītes, salmonellas un zarnu nūjiņas. Publiskajās labierīcībās lielākoties ir automātiskie jaucējkrāni, kuri lietotājam pašam nav jāatgriež un jāaizgriež. Ja ir vecā parauga krāns ar vītni vai tāds, kas regulējams ar sviras pacelšanu, tad tam pēc mazgāšanas jāpieskaras caur papīra dvielīti.

* Nepietiekama roku noskalošana. Mikroorganismus un netīrumus, kas ar ziepju un ūdens palīdzību atrauti no roku ādas, ir jāaizskalo projām ar pietiekami lielu ūdens daudzumu. Neaizskalotās ziepju paliekas padara rokas lipīgas un var izraisīt ādas kairinājumu, turklāt daļa mikroorganismu joprojām paliek uz rokām. Ne tikai saziepējot, bet arī ziepes noskalojot, rokas ir aktīvi jāberzē, neaizmirstot pirkstu starpas, lai panāktu labu rezultātu.

* Netīra durvju roktura aizskaršana ar tikko mazgātām rokām. Izpētīts, ka uz publisko tualešu durvju rokturiem dzīvo dažādi patogēnie mikroorganismi. Ja durvis neveras automātiski, rokturi labāk satvert caur papīra dvielīti. Šis ir tas gadījums, kad nebūs stipri pārkāptas pieklājības normas, ja durvis tiks aizvērtas ar kāju.

* Uzskats, ka roku žāvētāji ar karsto gaisu ir labāki par papīra dvielīšiem. Lai gan roku žāvētāji ir videi mazliet draudzīgāki nekā papīra dvielīši un rada publiskajā tualetē mazāku nekārtību, Meijo klīnikas sistemātiskie salīdzinošie novērojumi liecina, ka no higiēnas viedokļa priekšroka tomēr dodama papīra dvielīšiem. Roku žāvētājs turklāt prasa ilgāku roku turēšanu zem tā nekā rūpīga noslaucīšana papīra dvielītī. Eksperti norāda, ka dvielīši nav jālieto izšķērdīgi, bet tikai tik, cik patiešām nepieciešams, lai kārtīgi nosusinātu rokas.

* Pārāk karsts ūdens. Nav jēgas mazgāt rokas tik karstā ūdenī, kas gandrīz vai applaucē ādu. Lai karstums nogalinātu baktērijas, ūdenim jābūt 40-55 grādus siltam, un tā ir pārāk augsta temperatūra, lai āda to spētu paciest. Arī auksts ūdens var efektīvi aizskalot projām mikroorganismus, ja tiek ievēroti visi pārējie roku mazgāšanas nosacījumi: pietiekami daudz ziepju, pietiekami ilga un aktīva roku berzēšana, kārtīga noskalošana un noslaucīšana.

* Netīrs ziepju gabals. Ja lieto nevis šķidrās ziepes, bet ziepju gabalu, kas stāv traukā līdzās izlietnei, tad jāatceras, ka arī tas ir laiku pa laikam jānomazgā. Mikrobiem patīk slapjas un siltas virsmas, uz kurām tie krājas. Pirms roku mazgāšanas ar ziepēm ieteicams noskalot ziepju gabalu. Ziepju gabals jāsaglabā sauss, neļaujot ziepju traukā uzkrāties mitrumam.

* Antibakteriālo ziepju lietošana. Izklausās, ka antibakteriāls mazgāšanas līdzeklis varētu būt efektīvāks par parastām ziepēm, taču pēc daudziem pētījumiem amerikāņu slimību kontroles un profilakses iestādes atzinušas, ka sadzīvē lietojamām plaša patēriņa (nevis speciālajām profesionālajām) antibakteriālajām ziepēm nav nekādu priekšrocību salīdzinājumā ar parastajām. Tās pat var nodarīt kaitējumu, veicinot antibiotiku rezistenci - kad tie vai citi slimību izraisītāji kļūst noturīgi pret antibiotikām un cilvēku, kurš saslimis ar attiecīgo slimību, nav iespējams ar tām ārstēt.

* Aizmirstas nomazgāt plaukstu virspusi. Dažādi baciļi nonāk arī uz plaukstu virspuses, tāpēc, mazgājot rokas, jāpievērš uzmanība, lai tur nonāktu ūdens un ziepes un plaukstu virspuse tiktu noberzēta. Jau no bērnības jāapgūst pareizas roku mazgāšanas kustības.

* Netīri auduma roku dvieļi. Dvielim, kurā slaukām rokas pēc mazgāšanas, vienmēr jābūt tīram un sausam. Slimību izraisītājiem mikroorganismiem patīk mitra un silta vide. Lielākajā daļā mājokļu tiek lietoti auduma dvieļi. Ja tos mazgā pārāk reti, tur mājo zarnu nūjiņas un citas līdzīgas baktērijas. Eksperti iesaka mainīt roku dvieļus virtuvē un vannasistabā ik pēc divām dienām. Tos mazgāt ieteicams augstā temperatūrā, var izmantot balināšanas līdzekļus ar aktīvo skābekli.

* Roku mazgāšanas pārmērības. Roku mazgāšanai nevajadzētu arī kļūt par apsēstību. Diemžēl mediķi sastop arī tādus cilvēkus, kuri bailēs no infekcijām mazgā rokas nesamērīgi bieži un berž tās tik aktīvi, ka āda kļūst sarkana, saskrāpēta un reizēm pat asiņo. Ja kādam ir nepārvarama uzmācīga vēlēšanās nepārtraukti mazgāt rokas, tad, iespējams, ir runa par obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, kas prasa ārstēšanos pie psihiatra.