Valsts rezervēs trūkst pretinfekcijas līdzekļu

© AFP/SCANPIX/LETA

Valdība šodien plānojusi izskatīt Veselības ministrijas pieprasījumu piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, gatavojoties jaunā koronavīrusa apkarošanai. Kopumā veselības nozarei ir nepieciešami 1,74 miljoni eiro, galvenokārt pretinfekcijas līdzekļu iegādei ģimenes ārstiem un slimnīcām.

Veselības ministrija norāda, ka valsts materiālajās rezervēs pieejamais aizsardzības un pretinfekcijas līdzekļu daudzums neatbilst noteiktajām normām. Šāda situācija izveidojusies, jo ilgstoši bijis nepietiekams finansējums valsts materiālo rezervju iegādēm un atjaunināšanai. Aprēķini liecina, ka papildu pretinfekcijas līdzekļu iegādei, lai to skaits būtu pietiekamā apmērā, ir nepieciešami vairāk nekā 100 000 eiro, no tiem lielākā daļa pretinfekcijas līdzekļiem - 97 631 eiro. Papildu aizsardzības līdzekļi nepieciešami ārstu praksēm un slimnīcām. «Tā kā pašlaik ir ierobežotas iespējas individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei, Eiropas Komisija organizē Eiropas Savienības dalībvalstu kopējo iepirkumu individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei,» norādīts Veselības ministrijas ziņojumā. Iepirkums sagaidāms šā gada marta sākumā un kopējā iepirkuma līgums tiks noslēgts uz vienu gadu. Tam plānots atvēlēt vairāk nekā 700 000 eiro.

Pacientu ar aizdomām par koronavīrusa Covid-19 infekciju laboratorisko izmeklēšanu veic Latvijas Infektoloģijas centra Nacionālās references laboratorija. Veselības ministrija skaidro, ka esošā laboratorijas kapacitāte dod iespēju veikt 200 izmeklējumus dienā, tomēr atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, vīrusam izplatoties, varētu pieaugt pacientu skaits, tādēļ būs nepieciešams veikt lielāku izmeklējumu skaitu. Papildu reaģentu iegādei ir vajadzīgi 314 960 eiro. Papildu nauda nepieciešama arī reģionālajām ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu medicīnisku aprūpi situācijās, kad koronavīruss izraisījis komplikācijas (visbiežāk plaušu saslimšanu). Slimnīcām nepieciešams iegādāties papildu neinvazīvās plaušu ventilācijas aparātus.

Plaušu mākslīgās ventilācijas ierīces ir nepieciešamas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Smagākās komplikācijas koronavīrusa pacientiem ir saistītas tieši ar elpošanas sistēmas nepietiekamību, taču, tā kā dienesta rīcībā pašlaik ir tikai 35 šādas ierīces, lielākā daļa brigāžu nespētu nodrošināt pilnvērtīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem ar elpošanas funkcijas traucējumiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir nepieciešams papildus iegādāties 20 jaunas plaušu ventilācijas ierīces, turklāt tādas, kas būtu izmantojamas arī ārsta palīga brigādēs. Šīs ierīces ir neatsveramas it īpaši koronavīrusa Covid-19 pacientiem ar smagu klīnisko gaitu, taču tās būs izmantojamas arī jebkura profila pacientiem, kuriem nepieciešama vitālo funkciju atjaunošana vai uzturēšana pirmsslimnīcas posmā.

Vēl dienestam ir nepieciešamas transportēšanas kapsulas infekciozu pacientu pārvadāšanai, lai maksimāli ierobežotu vīrusa izplatību apkārtējā vidē laikā, kad inficēts pacients ar smagu klīnisko gaitu tiek pārvests no viena objekta uz otru (no slimnīcas uz specializēto klīniku, no mājām uz attiecīga profila slimnīcu). Tās tiktu izmantotas gadījumos, kad saslimšana jau ir laboratoriski pierādīta vai arī pacienta veselības stāvoklis ir smags. NMP dienests arī nolēmis veidot vienu papildu brigādi, kam arī nepieciešams finansējums.



Veselība

Zema pašcieņa liek cilvēkam sarauties: slinkot un nolaist galvu. Un tas, savukārt, noved pie spriedzes mugurkaula kakla daļā, kas izraisa veselības problēmas un galvassāpes.