SENIORIEM. Prātīgi izslimot elpceļu infekcijas

 
©Depositphotos

Ja gadalaiku maiņa notiktu līgani un pakāpeniski, tas ļautu mums labāk adaptēties. Taču laika apstākļi ir svārstīgi un untumaini, un vēsā, mitrā un vējainā laikā elpceļu vīrusi jūtas labāk nekā cilvēki. Ja neuzmanāmies, rezultāts bieži vien ir akūtas augšējo elpceļu infekcijas, akūts bronhīts vai pat pneimonija. Un, neko darīt – ja esi saslimis, tad jāpaliek mājās un jāizslimo līdz galam.

Ir cilvēki, kuri lepojas, ka jau kopš jaunības vienmēr izstaigājot visas saaukstēšanās slimības «uz kājām». Šāda pārprasta varonība noved pie tā, ka pēc slimošanas ilgāku laiku turpinās nespēks un svārstīgs garastāvoklis, jo saglabājas intoksikācijas sekas. Var rasties komplikācijas, piemēram, bronhīts vai deguna blakusdobumu iekaisums. Turklāt ikviena slimība, pat visniecīgākā vīrusu infekcija, nedaudz mazina organisma veselības resursus, dzīves laikā šīs izmaiņas uzkrājas, tādēļ cilvēks, tuvojoties pensijas vecumam, vairs nejūtas tik enerģisks un vesels. Arī tāpēc jāļauj organismam atlabt līdz galam un jāizvairās no komplikācijām. Un vēl jāņem vērā, ka starp tiem, kuriem tu nejauši «uzdāvini» savus vīrusus, staigājot apkārt slims, var būt cilvēki ar vājāku imūnsistēmu - mazi bērni vai dažādu hronisku slimību pacienti, un viņi slimos daudz smagāk.

Eksperti norāda, ka jārūpējas par elpceļu vīrusu infekciju profilaksi - jānorūdās, jālieto pilnvērtīgs, vitamīniem bagāts uzturs, vairāk jāuzturas svaigā gaisā, jāģērbjas atbilstoši apstākļiem un tamlīdzīgi. Taču kāda no šīm labajām lietām allaž paliek neizdarīta un saaukstēšanās ir klāt, jo imunitāte tajā brīdī ir vājinājusies un slimību izraisītāji tiek pie teikšanas.

Biežāk izplatītie simptomi, ar kuriem saistās saaukstēšanās, ir iesnas, kakla sāpes un klepus. Ko darīt, sajūtot šīs pazīmes - nogaidīt un paskatīties, vai nepāries, vai arī sākt ārstēties? Ārsti saka: nav ko gaidīt, jārīkojas tūlīt.

Jāārstējas atbildīgi

Katrā ģimenē ir savas tradīcijas, kā rīkoties, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem un sliktai pašsajūtai. Vieni dzer siltu pienu ar medu, citi - ingvera saknes uzlējumu, vēl citi karsē kāju pēdas sinepju pulvera ūdenī. Visas šīs lietas ir derīgas, taču jāatceras, ka saaukstēšanās simptomus nevajadzētu ielaist un ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, ja pašsajūta neuzlabojas un saaukstēšanās simptomi pēc pāris dienām nemazinās. Būtiski ir uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, lai ātrāk no organisma izskalotu vīrusa atstātos toksīnus. Pieaugušam cilvēkam jālieto vismaz divi litri ūdens dienā. Par līdzekļiem, kas domāti, lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus, vispareizāk ir konsultēties ar ārstu. Tas attiecas gan uz temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, gan uz preparātiem iesnu un klepus ārstēšanai. Pretklepus līdzekļus bez ārsta palīdzības ir grūti izvēlēties, jo mēs paši bieži vien neprotam izvērtēt klepus raksturu. Vienā gadījumā vajadzīgi krēpas šķidrinoši līdzekļi, citā - bronhu paplašinātāji, citā - preparāti, kas bloķē klepus refleksu. Ja piemetušās iesnas, svarīgi ir pareizi šņaukt degunu: vispirms jāizšņauc viena nāss, tad otra; gaisu nedrīkst pūst stipri. Dažādus pilienus, ziedes, gēlus, eļļas, aerosolus un citus līdzekļus lieto saskaņā ar instrukcijām, nepārsniedzot lietošanas ilgumu, biežumu un devas, jo tas var radīt nevēlamas izmaiņas deguna gļotādā. Ja iesnas nepāriet 5-7 dienu laikā, jāmeklē ārsta palīdzība.

Vajadzīgs mierīgs režīms

Ļoti nevēlama tendence ir tā, ka cilvēki neļauj organismam atlabt, bet pārspīlētās devās lieto šķīstošos pulverīšus, kas domāti saaukstēšanās simptomu atvieglošanai, un turpina savas aktivitātes, it kā nekas nebūtu noticis. To sastāvā mēdz būt pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, pretalerģijas līdzekļi un askorbīnskābe. Šie medikamenti lietojami stingri noteiktās devās, tiem ir īslaicīgs efekts, un pārdozēšanas gadījumā mēdz novērot izteiktas blakusparādības.

Atpūtai un pilnvērtīgam miegam ir ļoti liela nozīme organisma pretestības spēju uzturēšanā, tāpēc vīrusu sezonā normāli izgulēties ir ļoti svarīgi. Tas pie viena palīdz arī samazināt stresa līmeni. Dažkārt cilvēki saka: es vienmēr saslimstu tieši nelaikā, kad gaidāmi ļoti atbildīgi pasākumi, kas jau tā rada milzīgu spriedzi. Spriedze vienmēr samazina organisma pretestības spējas, un uz šī fona slimība attīstās sparīgāk. Tas lieku reizi apliecina, ka ir vajadzīgs stresa menedžments - nevar ļaut savam organismam uztraukties par visu.

CuraMed karstie dzērieni

CuraMed karstie dzērieni ir kvalitatīvs skandināvu produkts - dabas dots risinājums organisma spēcināšanai saaukstēšanās gadījumā. Tajos ietverta dabisku ārstniecības augu - ārstniecības altejas, ingvera, piparmētru eļļas un upeņu sulas pulvera kombinācija ar C vitamīnu, kas atvieglo kakla un rīkles kairinājumu, saglabā elpceļu veselību, veicina imūnsistēmas darbību. Dzēriens ir viegli pagatavojams - vienas paciņas saturu izšķīdina 150 ml karsta ūdens un lieto trīs reizes dienā. CuraMed karstie dzērieni turklāt ir garšīgi, un šobrīd Apotheka un Mēness aptiekās pieejami divu veidu iepakojumi: ar citronu, ingvera un medus garšu vai ar upeņu, dzērveņu un piparmētru garšu.



CuraMed Karstais dzēriens (Citronu, ingvera un medus garša)

Publicitātes foto

CuraMed Karstais dzēriens (Upeņu, dzērveņu un piparmētru garša)

Publicitātes foto

CuraMed karstie dzērieni satur dabīgus ārstniecības augu ekstraktus un C vitamīnu. Labvēlīgi ietekmē elpceļus un palīdzēs mazināt rīkles un elpceļu iekaisumu.

  • Elpceļiem
  • Kaklam
  • Imūnsistēmai
  • Ārstniecības alteja atvieglo un nomierina kakla un rīkles kairinājumu.
  • C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību.
Promo raksts tapis sadarbībā ar SIA Orkla Care