Ar normālu miegu ir tāpat kā ar daudz ko citu: kamēr viss kārtībā, mēs to bieži vien nenovērtējam, uztveram kā pašsaprotamu, un tikai tad, kad nākas saskarties ar miega problēmām, saprotam, cik tās var būt traucējošas.
Arī cilvēkiem, kuri ikdienā par miega kvalitāti nesūdzas, var izjukt dabiskais miega un nomoda ritms, ilgstošā lidojumā šķērsojot vairākas laika joslas.
Miega problēmu sekas
Nav iespējams nozagt laiku miegam bez nevēlamām sekām - uzsver dažādu specialitāšu ārsti. Miegs ir absolūti nepieciešams, lai atgūtu fiziskos un garīgos spēkus, turklāt nepilnvērtīgs miegs nav tikai paša cilvēka problēma vien. Tā sekas ir ne vien enerģijas trūkums un garastāvokļa svārstības, bet arī kustību koordinācijas traucējumi, rezultātā pieaug darba un sadzīves traumu risks, neizgulējies autovadītājs ir bīstams satiksmes dalībnieks. Ne velti neizgulēšanos salīdzina ar alkohola reibumu. Krītas arī imunitāte, un cilvēks ir vairāk pakļauts dažādu infekciju riskam. Nevienam negribas saskarties ar šādām problēmām, jo īpaši - dodoties atpūtas vai darījumu braucienā uz tālām zemēm.
Laika joslu šķērsošana
Uzspiežot sev nepareizu dienas režīmu, samērā viegli var sabojāt iekšējo pulksteni, kas dabiski regulē mūsu diennakts ritmu, nomodu un miegu. Tipisks piemērs ir vairāku laika joslu šķērsošana ceļojot, kad tiek veikts ilgstošs pārlidojums ar lidmašīnu, kad normālā miega un nomoda cikla izmaiņas ietekmē organismu un var izjaukt normālu melatonīna - miega hormona - ražošanu. Melatonīns ir dabiski sastopams organisma izstrādāts hormons, kas sinhronizē tā bioloģisko dienas un nakts ritmu - uztur miega un nomoda ciklu. Melatonīnu organisms ražo, reaģējot uz nakts iestāšanos. Šo vielu izdala epifīze, kas atrodas smadzeņu vidū. Organismā melatonīna līmenis naktī ir aptuveni 10 reizes augstāks nekā dienas laikā, kad tā līmenis ir viszemākais.
Laika joslu šķērsošana izraisa miegainību, nogurumu vai bezmiegu, arī nelielu kognitīvo spēju samazināšanos - kad šķiet, ka galva īsti labi nestrādā, iespējama arī lielāka aizkaitināmība, gremošanas traucējumi, turklāt var saasināties hroniskas slimības, ja cilvēkam tādas ir. To sauc par laika joslu maiņas sindromu, kas starptautiskā apritē pazīstams ar anglisko apzīmējumu jet lag. Līdzīgi traucējumi var rasties, strādājot maiņu darbu. Simptomi un to smaguma pakāpe dažādiem indivīdiem ir atšķirīga. Parasti - jo vairāk laika joslu tiek šķērsots, jo izteiktāks ir laika joslu maiņas sindroms, un visbiežāk problēmas ir nopietnākas, ceļojot uz austrumiem, jo cilvēkiem ir grūtāk, ja diennakts ritms - iekšējais pulkstenis - tiek steidzināts, nevis kavēts kā tad, ja tiek ceļots virzienā uz rietumiem.
Kā palīdz melatonīns
Klīniskajos pētījumos konstatēts, ka melatonīns pacientu vērtējumā samazina vispārīgos laika joslu maiņas sindroma izpausmes par apmēram 44%, kā arī saīsina laika joslu maiņas sindroma ilgumu. Divos pētījumos par lidojumiem, šķērsojot 12 laika joslas, melatonīns efektīvi samazināja laika joslu maiņas sindroma ilgumu par apmēram 33%. Ņemot vērā iespējamību, ka, lietojot melatonīnu nepareizā laikā, tam var nebūt iedarbības vai tas var izraisīt nevēlamu iedarbību uz diennakts ritma resinhronizāciju/laika joslu maiņas sindromu, melatonīnu galamērķī nedrīkst lietot pirms plkst. 20.00 vai pēc plkst. 4.00.
Gatavojoties laika joslu maiņai, var veikt arī dažus citus pasākumus. Ja iespējams, 2-3 dienas pirms došanās ceļā mēģiniet pielāgot savu gulētiešanas un celšanās laiku tai laika joslai, uz kuru braucat. Nepūlieties sevi uzmundrināt ar kafiju vai stipru tēju. Braukšanas laikā centieties ik pa brīdim kaut nedaudz izstaipīties. Nonākot galamērķī, mēģiniet sagaidīt savu parasto gulētiešanas stundu pēc turienes laika. Lai justos možāk, uzturieties saulītē un kaut ko aktīvi dariet.
