Zarnu trakts ir atbildīgs par organisma apgādāšanu ar nepieciešamajām uzturvielām, taču, lai tas spētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Nelabvēlīgas izmaiņas un baktēriju disbalanss var kalpot par iemeslu sliktai pašsajūtai un dažādām saslimšanām, tai skaitā nervu sistēmas darbības traucējumiem. Vairāk par baktēriju lomu zarnu traktā un par to, kā saglabāt pareizu to balansu, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.
Stress un pārdzīvojumi kā iemesls līdzsvara izjukšanai
Zarnu mikrobioms atbild ne tikai par barības vielu sadalīšanu, bet arī par imunitātes un enerģijas veidošanu, vitamīnu sintezēšanu un nervu sistēmas darbības nodrošināšanu. Lai tas būtu iespējams, pats svarīgākais ir labo un slikto baktēriju līdzsvars zarnu mikrobiomā - šo līdzsvaru ietekmē gan ikdienas uzturs un dienas režīms, gan arī cilvēka vecums, dažādas saslimšanas un apkārtējā vide. Arvien biežāk līdzsvara izjukšanas iemesls un gremošanas traucējumi ir tieši saistīti ar psihoemocionālo faktoru - ikdienas stresu un pārdzīvojumiem. Tāpat to var izjaukt antibiotiku lietošana - tieši tāpēc svarīgi tās lietot tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams, un tā, kā ārsts rekomendējis.
Daudzveidīgs un šķiedrvielām bagāts uzturs
Lai zarnu mikrobioms pilnvērtīgi varētu darboties, galvenais nosacījums ir daudzveidīgs un sabalansēts uzturs - ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki, kā arī šķiedrvielas. Lai arī šķiedrvielām nav uzturvērtības, tās veic daudz nepieciešamu funkciju - palielina uzņemto pārtikas daudzumu, nepalielinot kaloriju skaitu, paildzina sāta sajūtu, veicina vēdera izeju, kā arī uzlabo, optimizē holesterīna vielmaiņu. Šķiedrvielām bagāti produkti ir auzas, pākšaugi, rieksti, sēklas, dārzeņi un augļi. Tāpat ieteicams samazināt cukuru un miltus saturošo produktu lietošanu ikdienā - kūkas, bulciņas, baltmaizi, cepumus, jo tie var bojāt zarnu sieniņas.
Probiotiku un prebiotiku uzņemšana
Probiotikas ir dzīvas baktērijas, kuras mīt zarnu traktā un bieži tiek sauktas arī par labvēlīgajām baktērijām, jo palīdz veselības uzturēšanai, savukārt prebiotikas darbojas kā to barības vielas. Temperatūras un kuņģa sālsskābes ietekmē probiotikas var iet bojā, bet prebiotikas šo faktoru ietekmē nebojājas. Abas baktērijas iespējams uzņemt ar uzturu, piemēram, probiotikas atrodamas raudzētos produktos - skābētos kāpostos un jogurtā, kas ražots, izmantojot dzīvās actobacillus vai bifidobaktērijas. Bet prebiotikas ir sīpolos, ķiplokos, cigoriņu saknē, sparģeļos, banānos, artišokā, kefīrā un sierā. Ja tomēr novērojams abu baktēriju disbalanss un ar uzturu vien nav iespējams to izmainīt, gan probiotikas, gan prebiotikas var uzņemt arī ar aptiekās atrodamajiem uztura bagātinātājiem.
Aptaukošanās, trauksme un pat depresija
Ja baktēriju jeb mikrobioma līdzsvars zūd, pastāv aptaukošanās iespēja, kā arī dažādu slimību risks - sirds un autoimūno, piemēram, čūlainā kolīta un zarnu iekaisuma jeb Krona slimības. Tāpat tas var ietekmēt nervu sistēmas darbību - biežāk var tikt novērots stress, trauksme, bezmiegs un arī depresija.
“Tāpēc arī teiciens “mēs esam tas, ko mēs ēdam” atbilst patiesībai - jo uzturs būs daudzveidīgāks un veselīgāks, jo labāk cilvēks jutīsies,” stāsta farmaceite Līga Cīrule.
Katrai saslimšanai savs uztura plāns
Ja novērojami gremošanas traucējumi un sūdzības, piemēram, sāpes kuņģī, dedzināšanas sajūta pakrūtē vai kuņģī, caureja, aizcietējumi, svarīgi doties pie ārsta un noskaidrot iemeslu, lai pēc iespējams ātrāk būtu iespējams uzsākt ārstēšanu. Katrai gremošanas orgānu saslimšanas ārstēšanai uztura ēdienkarte var atšķirties, tāpēc vienmēr arī tā ir jāpārrunā ar ārstu.
