Infektologs norāda, kāpēc necelt paniku par jauno koronavīrusu

 
©AFP/SCANPIX/LETA

Jau vairākas nedēļas pasaules mediji vēsta par jaunā koronavīrusa izplatību pasaulē. Kamēr jaunākā informācija liecina, ka saslimšanas upuru skaits sasniedzis jau teju 500 cilvēkus, Profesors un infektologs Uga Dumpis norāda, ka šobrīd pamata panikai nav.

Otrdienas vakarā LTV raidījumā "Viens pret vienu" U.Dumpis norādīja, ka šobrīd zināms, ka jaunajam koronavīrusam ir 96% līdzība ar sikspārņu vīrusu un 80% līdzība ar SARS.

Vienlaikus viņš piebilda - arī jaunais vīruss var izraisīt tikpat nopietnas problēmas kā gripa, kas uzskatāma par bīstamāko infekcijas slimību Eiropā.

Cilvēkiem, kuri miruši pēc inficēšanās ar jauno vīrusu, nāves cēlonis ir plaušu karsonis, pneimonija. Šāda pneimonija parasti ir cilvēkiem ar riska faktoriem - hroniskām smagām slimībām vai vecums. Taču lielākajai daļai inficēto nav pneimonijas.

Tāpat profesors informē, ka šobrīd pret koronavīrusu ir trīs vakcīnu kandidāti. "Vakcīnas pārbaude uz cilvēkiem varētu sākties šajā vasarā, bet publiski pieejama tā būs vēl pēc kāda laika. Vakcīnas ir risinājums šāda veida epidēmijām."

Atgādinām, ka "Neatkarīgā Rīta Avīze" šodien vēstīja, ka krīzes vadības padome premjerministra Krišjāņa Kariņa vadībā pārliecinājusies, ka visi Latvijas dienesti, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, līdz Valsts robežsardzei ir gatavi sastapties aci pret aci ar jauno koronavīrusu, ja gadījumā būs aizdomas, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai viesis ir inficēts ar vīrusu 2019-nCoV. Latvijā līdz šim veiktas analīzes četriem pacientiem ar aizdomām par koronavīrusu, bet nevienā gadījumā slimība nav apstiprināta.

Krīzes vadības padome premjerministra Krišjāņa Kariņa vadībā pārliecinājusies, ka visi Latvijas dienesti, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, līdz Valsts robežsardzei ir gatavi sastapties aci pret aci ar jauno koronavīrusu, ja gadījumā būs aizdomas, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai viesis ir inficēts ar vīrusu 2019-nCoV. Latvijā līdz šim veiktas analīzes četriem pacientiem ar aizdomām par koronavīrusu, bet nevienā gadījumā slimība nav apstiprināta.

«Mums ir divas labas ziņas. Pirmā - Latvijā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar koronavīrusu, bet otrā - visi dienesti ir gatavi situācijai, ja šāds pacients Latvijā būtu,» pēc padomes sēdes sacīja K. Kariņš. Premjers arī iespēju robežās pajokoja: «Vienīgais, ko es varu teikt, mazgājiet rokas.» Sociālajos tīklos šis premjera izteiciens jau izraisījis zināmu nepatiku, taču tajā ir liela daļa patiesības. Koronavīrusi, tāpat kā gripas vīrusi, izplatās gaisa pilienu veidā (to pēc koronavīrusu epicentrā Ķīnā, Uhaņā un citviet reģistrēto gadījumu analīzes secinājuši eksperti, publicējot pirmos secinājumus arī medicīnas zinātnes izdevumos), un, kā norāda epidemiologi un ārsti, viens no efektīvākajiem aizsardzības mehānismiem ir ievērot personisko higiēnu, tātad arī roku mazgāšanu, un pēc iespējas mazāku kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem, kuriem ir vīrusa saslimšanas pazīmes. Tādā veidā cilvēks pasargā sevi arī no gripas un citām vīrusu infekcijām, kuras pašlaik Latvijā aktīvi cirkulē.

«Kaut gan 25 valstīs ir konstatēti koronavīrusa inficēšanās gadījumi, tikai vienā valstī ir novērojama noturīga vīrusa cirkulācija, tas ir, Ķīnā, visās pārējās valstīs veselības aprūpes sistēmas nostrādāja pienācīgi un visus pacientus, kuri bija inficējušies saistībā ar Ķīnu, izolēja, ārstē, un ir apzinātas arī kontaktpersonas. Pašlaik nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijas pilsonis varētu inficēties ar koronavīrusu Vācijā vai ASV,» pēc padomes sēdes uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Pašlaik Eiropā šā vīrusa cirkulācija nenotiek.

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Slimību kontroles centra ziņojumu reģistrēti un laboratoriski apstiprināti 20 696 jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, lielākā daļa - 20 480 - Ķīnā. Eiropā koronavīruss atklāts Vācijā (12 gadījumu), Francijā (6), Itālijā (2), Anglijā (2), Krievijā (2) un pa vienam gadījumam Zviedrijā, Beļģijā, Somijā un Spānijā. Reģistrēti 427 nāves gadījumi.

Neraugoties uz datiem par nāves gadījumiem, veselības ministre Ilze Viņķele aicināja nesaukt koronavīrusu par «nāvējošo vīrusu», jo visas saslimšanas var izraisīt nāvi un ne tikai saslimšanas. «Jā, tas ir jauns vīruss, tomēr nāvējošs var būt arī zīmulis uz galda,» teica ministre. Viņa arī aicināja informāciju par koronavīrusu meklēt uzticamos avotos, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, kur ir informācija gan iedzīvotājiem, gan mediķiem, gan skolām. Jaunākos datus un secinājumus regulēti publicē Eiropas Slimību kontroles centrs (ECDC, angļu valodā) un Pasaules veselības organizācija (WHO, angļu un arī krievu valodā).

Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka koronavīrusi ir vīrusu grupa, kas atrasta gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Cilvēkiem koronavīrusi tiek reģistrēti visu gadu, īpaši rudenī un ziemā. Tie var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām (pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Koronavīrusus konstatēja 60. gadu vidū, un ir zināms, ka tie inficē cilvēkus un dažādus dzīvniekus. Iepriekš konstatētie SARS koronavīruss un MERS koronavīruss ir mazāk pārnēsājami nekā gripa, taču par jauno koronavīrusu vēl precīzu datu trūkst. Pamatojoties uz vīrusa izpēti, jaunais koronavīruss ir ģenētiski cieši saistīts ar 2003. gada SARS vīrusu. Bet ir daži rādītāji, ka 2019-nCoV neizplatās tik viegli kā, piemēram, SARS.

 

Abonē