Roku mazgāšana šobrīd svarīgāka nekā jebkad

© depositphotos.com

Pasaulē turpinoties gripai un pastāvot koronavīrusa draudiem, rokas jāmazgā īpaši rūpīgi, norāda People.

Šķiet, kurš gan to neprot, tomēr bieži vien cilvēki mazgā rokas ļoti pavirši. Nepietiek tās vienkārši pabāzt zem krāna un paturēt. Rokas ir jāsaziepē un jāmazgā zem tekoša ūdens, neaizmirstot pirkststarpas un plaukstu virspusi. Visbiežāk iesaka mazgāt rokas 15 sekundes, bet nenāks par ļaunu tam atvēlēt 20 sekunžu - tas ir laika sprīdis, kurā var divas reizes nodungot populāro apsveikuma dziesmiņu Happy Birthday. Pētījumi liecina, ka visnetīrākās lietas, kam pieskaramies ik dienas, ir datora tastatūra, durvju rokturi, nauda, lifta pogas un paša mobilais tālrunis. Uz tām var atrasties ļoti dažādi mikroorganismi, tajā skaitā stafilokoki, streptokoki, zarnu nūjiņas, saaukstēšanās un gripas vīrusi, tāpēc ir ļoti svarīgi neaizmirst par roku higiēnu.

Visbūtiskāk ir mazgāt rokas pirms ēdiena gatavošanas un pēc tualetes apmeklējuma. Kā liecina pētījumi, tikai 20% cilvēku nomazgā rokas, pirms ķerties pie maltītes gatavošanas. Mazāk nekā 75% sieviešu un mazāk nekā 50% vīriešu nomazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma. Visvairāk mikrobu mūsu rokās sakrājas uz pirkstu galiem un zem nagiem, turklāt visnetīrākais ir īkšķis. Pamēģiniet kaut ko satvert, neizmantojot īkšķi! Paradoksāli, bet tieši īkšķi cilvēki visbiežāk aizmirst kārtīgi nomazgāt. Mākslīgie nagi un ilgnoturīgie nagu pārklājumi laika gaitā var kļūt par īstu mikrobu perēkli, jo tajos ir acīm nemanāmas mikroplaisas. Izpētīts, ka, mākslīgo nagu īpašniecēm rokas apstrādājot ar dezinfekcijas līdzekli, tikai 20% gadījumu mākslīgos nagus izdodas kārtīgi attīrīt no mikroorganismiem. Dodoties ārpus mājas, ikvienam līdzi vajadzētu būt roku dezinfekcijas līdzeklim, lai gadījumos, kad nav pieejams ūdens un ziepes, būtu iespējams parūpēties par roku higiēnu.



Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.