Ja pēdas sāp, jūtama dedzināšana, veidojas cieta āda un uzmetas tulznas, tā nav tikai vietēja problēma, kas saistīta vienīgi ar pašām pēdām un apaviem. Ļoti daudzas ceļu, gūžu un mugurkaula kaites attīstās tāpēc, ka pēda vairs kā nākas nepilda savu dabas doto atsperes funkciju, līdz ar to katra soļa radītais satricinājums jāuztver citām balsta un kustību aparāta daļām, bet balsta un kustību aparāts ietver sevī visus mūsu kaulus un locītavas, tas sākas no pēdām un beidzas ar galvaskausu. Tāpēc, ja it kā bez redzama iemesla parādās kāda problēma, kas skar balsta un kustību aparātu, noteikti jāpadomā, vai tur nav vainīgas pēdas.
Ir arī izpētīts, ka pastāv konkrēta saistība starp dažādām pēdas zonām un muguras apvidiem, piemēram, papēžu pārslodze negatīvi ietekmē gūžas un jostasvietu, bet šķērsvelves pārslodze - plecus un sprandu. Tas viss atspoguļojas gaitā un stājā. Pieredzējuši traumatologi ortopēdi, tikai pavērojot, kā pacients ienāk kabinetā, jau var noprast, kas viņam par vainu.
Daudzi ir dzirdējuši vienīgi par klasisko plakano pēdu, kam raksturīga saplacināta gareniskā velve, tā ka pēda atgādina lāča ķepu. Taču tāda ir tikai 5-8% gadījumu, pārējos ir runa par šķērsvelves deformāciju - tā sevišķi raksturīga sievietēm ar elegantu augstu pēdas pacēlumu. Šķērsvelve ir saplacināta, pārslogota, pēda ātri nogurst, sāk sāpēt, lielais pirksts pamazām novirzās uz otrā pirksta pusi, pie kājas īkšķa pamatnes veidojas izspiedums - tā dēvētais kauliņš. Bieži cilvēki uzskata, ka kauliņus rada apavi vai arī to cēlonis ir vecums. Galvenais tomēr ir ģenētiskais faktors - ja šī problēma bijusi mātei un vecmāmiņai, tad ir ļoti ticams, ka būs arī meitai. Ja bērns vēlas nopietni nodarboties ar sportu, tad noteikti vajadzētu veikt pēdu profilaktisko pārbaudi, jo ne visi sporta veidi der cilvēkiem ar trauslu pēdas konstrukciju.
Protams, pēdu deformāciju veicina arī apavi ar ļoti zemiem vai ļoti augstiem papēžiem. Zemi papēži nodara pat lielāku ļaunumu nekā augsti. Cilvēki, kuri staigā kurpēs ar ļoti plānām zolēm un faktiski bez papēžiem vai valkā kedas, bieži vien nezin kāpēc uzskata, ka tas nāk pēdām par labu, kaut arī paši jūt, ka pēdām nav ērti.
Deformācijā vainīga arī smaga pēdu pārslodze, ko rada darbs lauksaimniecībā, dažādās ražotnēs, uz kuģiem, frizētavās, medicīnas iestādēs, skolās - ilgstoši diendienā stāvot klases priekšā, arī sports, dejas un tamlīdzīgi.
Patiesībā izmaiņas pēdās sākas jau kādu laiku pirms tam, kad cilvēks sajūt kaut kādus nepatīkamus simptomus. Kādreiz tos izprovocē klupiens, uzkāpšana uz akmentiņa vai čiekura, neveiksmīga apavu izvēle, liekais svars vai jaunas kustības, piemēram, ja cilvēks, kurš strādājis sēdošu darbu, maina profesiju un tagad viņam nākas vairāk stāvēt. Ir cilvēki, kuri vairākus gadus staigā ar pēdu pārslodzi un iet pie ārsta tikai tad, kad jūt stipras sāpes, jo ir sācies iekaisums. Tas nav saistīts ar infekciju - vienkārši attiecīgais pēdas apvidus ir tik saspiests, ka cieš gan asinsrite, gan nervu saknītes. Ļoti svarīgi ir veikt podometrijas izmeklējumu, kas atklāj, kas ir problēmas pamatā, un ļauj izvēlēties piemērotākos korekcijas līdzekļus, piemēram, ortopēdiskos apavus vai zolītes.
Katrs cilvēks no dabas ir nedaudz asimetrisks, bet kādreiz atšķirība ir ļoti krasa, piemēram, viens papēdis ir stipri pārslogots, bet otram ir ļoti maza slodze. Iespējams, kādreiz cilvēkam bijusi stipri izmežģīta potīte, sasists ceļgals, lūzums vai cita trauma. Kopš tā laika viņš cenšas atslogot cietušo kāju, tas notiek zemapziņā. Reizēm kādu laiku pēc operācijas, kas izdarīta vienai kājai, sāk sāpēt otra - veselā, jo smadzenēs ieprogrammējusies aizsargreakcija, kas liek saudzēt operēto kāju, un veselā tiek smagi pārslogota. Var gadīties arī tā, ka viena kāja ir mazliet īsāka, otra - garāka. Sākumā tas netraucē, bet pēc laika rodas problēmas ar mugurkaulu. Arī te risinājums ir ortopēdiskie apavi vai zolītes.
