Šobrīd ir zināmi vairāk nekā 100 elpceļu vīrusu paveidi, un tipiskajā vīrusu aktivitātes sezonā mums ir izredzes saslimt katrreiz ar citu – vienreiz tas ir rinovīruss, citreiz adenovīruss, gripas vīruss vai paragripas vīruss...
Par draudīgāko parasti uzskata gripas vīrusu - daudzus tas patiešām biedē. Taču arī «parastu» saaukstēšanos nedrīkst ignorēt, jo, nonākot mūsu organisma šūnās, arī tā spēj radīt gana daudz ciešanu.
Lai pēc iespējas veiksmīgāk uzveiktu gripu, ir svarīgi to laikus identificēt. Gripa sākas akūti, reizēm cilvēks var nosaukt precīzu saslimšanas laiku. Strauji paaugstinās temperatūra (virs 38 grādiem), parādās lauzoša sajūta kaulos un muskuļu sāpes, sāp galva un acu āboli. Vēlāk var pievienoties arī citi infekciju izraisītāji un citi simptomi. Gripas vīrusu var droši diagnosticēt, tikai veicot nepieciešamās analīzes. Te talkā nāk mūsdienu medicīna, piedāvājot gripas eksprestestu. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kopš decembra ikvienam ir iespēja operatīvi noskaidrot, vai viņš ir saslimis ar gripu. Ambulatorajiem jeb poliklīnikas pacientiem ir iespēja arī bez ārsta nosūtījuma veikt eksprestestu A un B tipa gripas vīrusa antigēna noteikšanai. Atbildi var saņemt jau pēc 30 minūtēm. Pacientiem ir iespēja veikt arī sarežģītāku - molekulāro testu, kas prasa aptuveni vienu stundu laika no parauga paņemšanas brīža. Šo testu izmanto padziļinātai analīzei, ja pacientam ir izteikti gripai līdzīgi simptomi, bet eksprestests uzrāda negatīvu rezultātu. Mediķi ir pārliecināti, ka gripas diagnostika palīdzēs ne tikai pacientiem, kuri paši vēlēsies iespējami ātri rast ticamu apstiprinājumu savām aizdomām par to, ka viņiem varētu būt gripa, bet arī, iespējams, pasargās no inficēšanās tuvāko cilvēku loku. Ja pacienti ievērojami agrāk noskaidros individuāli veikto testu rezultātus, viņi rīkosies saprātīgi - vērsīsies pie ģimenes ārsta un centīsies neinficēt līdzcilvēkus. Tas ļaus arī ģimenes ārstiem agrāk noteikt vai precizēt diagnozi un pieņemt lēmumu par turpmāko ārstēšanas taktiku.
Gripas vīruss attīstās ļoti strauji, tā inkubācijas periods ir vidēji 24-78 stundas, taču cilvēks sāk izdalīt vīrusu apkārtējā vidē jau 24 stundas pirms simptomu attīstības un var inficēt citus vidēji piecas dienas. Arī telpās gripas vīruss spēj izdzīvot ļoti ilgi, uz priekšmetu virsmām tas var saglabāties līdz pat 10 dienām. Vārdu sakot, gripas vīruss ir agresīvs un lipīgs.
Būtiska atšķirība, kas gripu padara bīstamāku par «parastu» saaukstēšanos, ir iespējamās nopietnās komplikācijas, no kurām biežāk sastopamās ir bakteriāls deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums, encefalīts, pneimonija, bronhīts, hronisku plaušu slimību un astmas paasinājumi. Lielāko apdraudējumu veselībai rada tieši komplikācijas, nevis pati gripa.
Ja gripas diagnoze tiek apstiprināta pirmo 48 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās, ārsts var nozīmēt specifiskus medikamentus, kuri palīdz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar vīrusu. Ja šos medikamentus lieto vēlāk, to efektivitāte mazinās.
Ja gripa nav apstiprināta laboratoriski, ārstēšanās ir līdzīga kā saaukstēšanās gadījumā. Ļoti svarīgi ir palikt mājās, jo, turpinot savas ikdienas gaitas, sasirgušais apdraud gan sevi, gan citus. Vīrusu izplatības laikā, īpaši tad, ja vīruss jau atnests mājās, ir biežāk jāvēdina un jāuzkopj telpas. Galvassāpju un temperatūras ārstēšanai nekādā gadījumā nevajadzētu lietot aspirīnu, īpaši bērniem līdz 12 gadu vecumam. Gripas vīruss bojā asinsvadus un palielina to caurlaidību. Aspirīns paplašina asinsvadus, līdz ar to varētu rasties asins izplūdumi vai sākties asiņošana.
Ja gripas ārstēšana ieilgst vairāk par 5-6 dienām, parādās elpas trūkums, sirdsdarbības traucējumi, spiedoša sajūta krūškurvja rajonā vai asins izplūdumi un asiņošana, nekavējoties jādodas uz slimnīcu.
Ikdienā mēs par saaukstēšanos parasti saucam visas tās elpceļu vīrusu infekcijas, kas nav gripa. Precizitāti mīloši autori savos tekstos norāda, ka šo slimību cēlonis nav aukstums, bet gan vīrusi. Taču aukstums darbojas kā starpnieks - ja bijusi ilgāka ķermeņa atdzišana, imunitāte strauji krītas un ceļš vīrusu infekcijām ir daudz brīvāks. Vīrusi ir nepārtraukti klātesoši, bet, ja cilvēkam nav auksti vai karsti, ja viņš ir normāli izgulējies un paēdis, tad tie netiek klāt. Tieši tāpēc ieteikumi par norūdīšanos un veselīgu dzīvesveidu nav tukšas runas.
Saaukstēšanās ilgst vidēji nedēļu. Visbiežāk tā sākas ar kakla sāpēm, kas ilgst pāris dienas. Vēlāk parādās arī aizlikts vai pilošs deguns, klepus. Pieaugušajiem temperatūra parasti ir nedaudz virs 37 grādiem, bet bērniem - augstāka. Pirmajās trīs dienās cilvēka organisms ir vīrusu mājvieta, tāpēc šajā laikā būtu ieteicams palikt mājās, lai notverto vīrusu tālāk nenodotu citiem. Arī paša organisms šajā situācijā ir pelnījis atpūtu.
Protams, ir svarīgi, lai katram no mums būtu savs ģimenes ārsts, pie kura vērsties. Tomēr arī mums pašiem jābūt gataviem šādām situācijām un jāzina, kā rīkoties. Ieteicams, iepriekš konsultējoties ar savu ārstu, izveidot mājas aptieciņas minimumu, kas būtu vispiemērotākais jūsu veselības īpatnībām. Pamata komplektā parasti iekļauj temperatūru pazeminošus medikamentus, C vitamīnu, deguna pilienus vai ziedes, kā arī sūkājamās tabletes vai izsmidzināmos līdzekļus rīkles gļotādas kairinājuma mazināšanai. Katrā ģimenē ir savas tradīcijas, kā rīkoties, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem un sliktai pašsajūtai. Vieni dzer siltu pienu ar medu, citi - ingvera saknes uzlējumu, vēl citi karsē kāju pēdas sinepju pulvera ūdenī. Visas šīs lietas ir derīgas, taču jāatceras, ka saaukstēšanās simptomus nevajadzētu ielaist. Ja pašsajūta neuzlabojas pēc pāris dienām, tad tomēr nepieciešama ārsta palīdzība. Būtiski ir uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, lai ātrāk no organisma izskalotu vīrusa atstātos toksīnus. Pieaugušam cilvēkam jāuzņem vismaz divi litri ūdens dienā. Ieteicamas ir liepziedu, kumelīšu, aveņu lapu, upeņu un arī citas tējas, kas attīra, ārstē un stiprina organisma imunitāti. Tām var pievienot aveņu un upeņu ievārījumu. C vitamīnu iespējams uzņemt ne tikai ar uztura bagātinātājiem, bet arī ēdot svaigus augļus un dārzeņus. Slimošanas laikā C vitamīns palīdz uzlabot pašsajūtu. Paaugstināta temperatūra ir organisma aizsargmehānisms, ar kura palīdzību ķermenis cīnās pret infekciju. Tādēļ, ja temperatūra nav augstāka par 38,5 °C, mediķi parasti neiesaka pretiekaisuma zāles, kas «nosit» temperatūru. Pret kakla sāpēm labi palīdz skalošana ar kumelīšu tēju vai citiem nomierinošiem līdzekļiem. Populāra ir skalošana ar sālsūdeni, bet to vajadzētu darīt tikai tad, ja kaklā ir strutas. Pretējā gadījumā sālsūdens tikai vēl vairāk kairinās iekaisušo gļotādu. Aizlikta deguna gadījumā nepieciešams mazināt tūsku. Te lieti noderēs augu valsts preparāti, kuriem piemīt tūsku mazinoša un sekretolītiska iedarbība, kas veicina ātrāku deguna blakusdobumu attīrīšanu. Ja lieto zāles, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, stingri jāievēro instrukcija.
Respiratoro vīrusu izplatības ceļi ir ikdienišķi: ieelpojot inficētu gaisu, kā arī nokļūstot tiešā kontaktā ar inficētiem priekšmetiem - bērnudārza rotaļlietām, veikala iepirkumu groziem, turekļiem sabiedriskajā transportā u.c. Diez vai mēs varam visu gripas sezonu neapmeklēt pārtikas veikalu, bērnudārzu, skolu, darbu un citas sabiedriskās vietas. Tomēr sabiedriskās aktivitātes, īpaši gripas epidēmijas laikā, ir vērts ierobežot riska grupas pacientiem: grūtniecēm, maziem bērniem, senioriem, kā arī cilvēkiem ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu, nieru, aknu un vielmaiņas slimībām, kā arī tiem, kuri sirgst ar imūndeficītu. Tieši riska grupu pacientiem nopietnāk jāizsver nepieciešamība pēc profilaktiskas pretgripas vakcīnas. Vakcinēties var arī gripas sezonas laikā, taču jāatceras, ka imunitāte pret vīrusu izveidojas aptuveni divās nedēļās pēc vakcinēšanās.