«Sēdēšanas slimība» nu jau izvērtusies par globālu epidēmiju. Diemžēl pateikt, ka vajag vairāk kustēties, bieži vien nozīmē nepateikt neko. Kā lai es to izdaru – sašutis jautā cilvēks, kurš ne jau sava prieka pēc pavada garu darbdienu pie datora, telefona vai auto stūres. Lai noturētos savā darbā, daudzi ir gatavi strādāt pat vēl vairāk, nerēķinoties ar oficiālo likumos noteikto darba laiku.
Uz cigarešu paciņām rakstīts, ka smēķēšana nogalina. Kāds asprātis ierosinājis, ka uz biroja krēsliem vajadzētu rakstīt: sēdēšana nogalina. Patiešām, tā veicina aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimības, diabētu un citas veselības problēmas, tomēr cilvēki turpina piekopt sēdošu dzīvesveidu.
Ķermenis radīts kustībai
Miljoniem gadu ilgajā evolūcijas gaitā cilvēka ķermenis ir attīstījies un pilnveidojies, lai varētu labāk un vairāk kustēties. Vispirms cilvēks iemācījās stāvēt un staigāt taisni. Tūkstošiem mūsu priekšteču paaudžu, lai izdzīvotu un pastāvētu dabas vidē, nācās būt fiziski aktīviem gandrīz nepārtraukti. Šodien esam izmanījušies arvien vairāk funkciju deleģēt tehnikai un mūsu dzīves vide ir stipri mainījusies. Var iepirkties, kārtot rēķinus, pasūtīt ēdienu, uzzināt nepieciešamo informāciju un dalīties domās ar draugiem, nepieceļoties no krēsla. Taču organismam par šo šķietami vieglo dzīvi ir dārgi jāmaksā.
Sēžot vielmaiņa palēninās
Kad muskuļi nav pienācīgi nodarbināti, asinsrite palēninās, bet kaloriju patēriņš samazinās, tad neaktīvāki kļūst arī fermenti, kas atbildīgi par triglicerīdu sašķelšanu. Aprēķināts, ka tam, kurš sēž visu dienu, šo fermentu aktivitāte ir pat uz pusi mazāka nekā fiziski nodarbinātam cilvēkam. Jo mazāk mēs kustamies, jo mazāk ķermenis tērē arī ogļhidrātus. Pētījumi rāda, ka, paildzinot dienā regulāri nosēdēto laiku par divām stundām, cilvēka izredzes saslimt ar cukura diabētu pieaug par septiņiem procentiem. Palielinās arī sirds slimību risks, jo nepietiekami aktīvi darbojas vielas, kas regulē tauku vielmaiņu. Palēninātā asinsrite, ko izraisa sēdošs dzīvesveids, vairo arī depresīvas noslieces, jo arvien mazāk «labsajūtas hormonu» ar asins plūsmu tiek nogādāti līdz smadzenēm.
Bojā stāju, kaitē mugurai
Treneri un fizioterapeiti zina teikt, ka sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids ļoti nāk par sliktu cilvēka stājai un ar laiku rada mugurkaula problēmas. Cīpslas un saites saraujas un zaudē elastīgumu, bet muskuļi, kuru uzdevums ir balstīt muguru, kļūst vājāki un stīvāki. Tāpēc nav brīnums, ka tik daudz cilvēku nomoka dažādas mugurkaula problēmas, kaut gan viņi nav pārcietuši traumas vai strādājuši smagu fizisku darbu, bet vienīgi sēdējuši birojā vai pie stūres. Muguras sāpju dēļ ik gadu tiek izsniegtas neskaitāmas darba nespējas lapas un patērēts liels daudzums pretsāpju līdzekļu.
Pat ja tu vingro
Izrādās, ka pat tie cilvēki, kuri klausa veselīga dzīvesveida ieteikumiem un regulāri vingro, nevar justies pilnīgi pasargāti no sēdošā darba radītām problēmām. 30-40 minūtes, kas aktīvi pavadītas sporta zālē, neatsver astoņas, deviņas vai vairāk stundas, kas pagājušas sēžot. Īpaši tas attiecas uz sievietēm. Tas, ka tu vingro, diemžēl vēl nenozīmē, ka nav vajadzīgi nekādi citi pasākumi un nav jāseko savam kaloriju patēriņam. Kādā pētījumā, kas veikts Austrālijā, tika apsekotas sievietes, kam ir sēdošs darbs, bet kuras regulāri vingro. Atklājās, ka neatkarīgi no fiziskās slodzes intensitātes nodarbību laikā veselīgākas ir tās pētījuma dalībnieces, kurām ir iespējams dienas gaitā vairākas reizes pārtraukt sēdēšanu. Viņām ir mazāks vidukļa apkārtmērs, normai tuvāks ķermeņa masas indekss, mazāks zema blīvuma holesterīna un cukura līmenis asinīs. Savukārt kanādiešu pētnieki, apsekojot 17 000 cilvēku, izteikuši vēl kategoriskāku viedokli: jo vairāk cilvēks ik dienu ilgstoši sēž, jo lielākas ir viņa izredzes agri atstāt šo pasauli, neatkarīgi no fiziskās sagatavotības.
Dedzini kalorijas arī nevingrojot
Arī bez nodarbībām sporta zālē ir dažādi paņēmieni, kas palīdz ikdienā patērēt vairāk kaloriju. Patiesībā jebkura darbība prasa zināmu enerģiju, vai tas būtu sekss, veļas locīšana, nagu apgriešana vai vienkārši piecelšanās kājās, vārdu sakot, ikviens ikdienas darbiņš, kas saistīts ar kustībām. Novērots, ka cilvēki, kuri regulāri nevingro, bet tomēr ir tievi, ikdienā veic daudz vairāk kustību nekā tie, kuri arī nevingro, bet ir aptaukojušies. To apstiprinājuši arī eksperimenti, kuros dalībnieki valkāja veļu ar kustību sensoriem - tika izskaitļots, ka tievie kustībā ik dienu pavada par 2,5 stundām vairāk nekā resnīši. Un runa nav par vingrošanu, bet gan par piecelšanos no krēsla, grozīšanos, vienkārši dīdīšanos, staigāšanu pa istabu. Savā ziņā cilvēka ķermenis līdzinās datoram: kamēr kustina peli, visas sistēmas darbojas, bet, kad to kādu laiku atstāj mierā, ieslēdzas enerģijas taupīšanas režīms. Pieceļoties no krēsla un sākot kustēties, mēs iedarbinām enerģijas tērēšanas mehānismus, izkustēšanās uzlabo asinsriti, uzlabojas arī smadzeņu audu asinsapgāde un domas kļūst skaidrākas.
***
Daži ieteikumi: