VIDEO: Cik veselīga patiesībā ir intervālā ēšana

© Dmitrijs Suļžics /F64

Veselīga dzīvesveida piekritēju vidū kļuvusi populāra pārtrauktā gavēšana jeb “fastings“. Tas sevī iekļauj maltītes uzņemšanu tikai konkrētā diennakts laikā. Par vienu no vispopulārākajiem varētu saukt 16 stundu ciklu, kurā cilvēks, piemēram, neēd no sešiem vakarā līdz desmitiem no rīta, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Uztura speciāliste Eva Kataja jaunajā modes lietā - maltīti ieturēt tikai konkrētos laikos - neredz neko sliktu, bet atgādina, ka ikviens cilvēks šo metodi izmantot nevar.

"Tās būtu grūtnieces, barojošas māmiņas, arī maziem bērniem es noteikti neieteiktu piekopt šādu režīmu. Ļoti uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem ir ēšanas traucējumi," pauž Kataja.

Uztura speciāliste norāda, ka bieži šo principu izmanto cilvēki, kuri vēlas notievēt. Tomēr neesot pierādījumu, ka intervālā ēšana sniegtu lielākus rezultātus kā veselīgs uzturs un sports. Tāpat cilvēkiem, kuri nolēmuši uzsākt intervālo ēšanu esot jābūt gataviem, ka sākuma process var nebūt viegls.

Tomēr arī endokrinoloģe Ilze Konrāde stāsta, ka neēšana jeb badošanās atjauno dažādas organisma funkcijas. Tāpēc, pievēršoties “fastingam”, vesels cilvēks var izjust pozitīvu efektu.

Avots

Veselība

Gatavojoties Lieldienām, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina iedzīvotājus pievērst pastiprinātu uzmanību gan pārtikas drošībai, gan fiziskajai labsajūtai un drošībai, pavadot laiku ārpus telpām. Šogad īpaši svarīgi ir ievērot infekcijas slimību profilakses pasākumus un parūpēties par ādas aizsardzību pret pavasara sauli, kas kļūst arvien intensīvāka.