Cilvēki mēdz būt vai nu pārāk atbildīgi pret uzticētajiem pienākumiem, vai nevērīgi pret savu veselību – un ļoti bieži dodas uz darbu arī slimi. Kā liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati, 70 % Latvijas strādājošo iedzīvotāju uz darbu dodas arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, no tiem 31 % atzīst, ka tā mēdz rīkoties bieži, bet 39 % – reti. Taču došanās uz darbu, kad piemeklējusi saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta, var būt patiesi bīstama gan pašam slimotājam, gan apkārtējiem. Vairāk par iemesliem, kāpēc, saslimšanas gadījumā nepieciešams palikt mājās un atpūsties, nevis doties uz darbu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Saaukstēšanās saslimšanas izārstēt ir daudz vieglāk, ja pirmās dienas tiek pavadītas saudzīgā režīmā. Slimošanas laikā organisms jau tā tiek pakļauts lielākai slodzei, un, ja nepieciešams koncentrēties, spēki tiek patērēti dubultā, kā rezultātā organismam nepieciešams ilgāks laiks, lai atgūtos. Lai ātrāk justos labāk, nepieciešams atpūsties un slimošanas laikā uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai izskalotu no organisma vīrusus un to atstātos toksīnus. Var dzert ne tikai ūdeni, bet arī ingvera, upeņu, liepziedu, aveņu lapu tējas. Būtiski papildus uzņemt arī C vitamīnu no 1000 mg līdz 2000 mg lielās devās, jo tas palīdz samazināt slimošanas laiku. Ja temperatūra nav augstāka par 38 °C, temperatūru mazinošus medikamentus lietot nav nepieciešams, jo paaugstināta temperatūra ir organisma aizsargmehānisms pret infekciju.
Slima kolēģa klepus un šķaudīšana var traucēt, bet vēl svarīgāk - visbiežāk vīrusi ir lipīgi, un kolēģis vīrusu var pārnest arī apkārtējiem. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja saslimšana ir gripa, kas ir ļoti agresīva, un gripas slimnieks apkārtējos var inficēt vēl vidēji piecas dienas no simptomu parādīšanās. Apkārtējie inficēties ar gripu var, ne tikai ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, bet arī lietojot priekšmetus uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna un rīkles sekrēti. Turklāt uz priekšmetiem gripas vīruss spēj izdzīvot ļoti ilgi - līdz pat desmit dienām. Sevišķi smagus kaitējumus gripa var nodarīt kolēģiem, kuri cieš no hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabēta, plaušu slimībām, kā arī grūtniecēm un senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem.
Saslimšanas gadījumā, it sevišķi, ja ir paaugstināta temperatūra, kā arī medikamentu ietekmē, prāts strādā daudz lēnāk - samazinās koncentrēšanās spējas, darba padarīšana aizņem vairāk laika, un paveiktais var būt nekvalitatīvāks. Vēl jo vairāk - samazinās arī reakcijas spējas, kā rezultātā cilvēks kļūst neuzmanīgs, nespēj adekvāti novērtēt situāciju, un pat nokļūšana darbā, vadot automašīnu, var būt bīstama.
Laicīgi neārstēta slimība var radīt komplikācijas, kas ir papildu drauds organismam. Biežāk sastopamās komplikācijas pēc gripas un saaukstēšanās saslimšanām ir deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums, bronhīts, pneimonija, hronisku plaušu slimību un astmas saasinājumi. Attīstoties citām slimībām, palielinās arī ārstēšanas izmaksas un ilgāk nākas kavēt darbu. Tāpat - jo organisms ir vairāk novājināts, jo grūtāk tam pretoties citiem vīrusiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzsākt ārstēšanos jau pirmajās saslimšanas dienās, atpūsties un palikt mājās, nevis doties uz darbu.