Sabiedrībai vairāk jāzina par garīgās veselības jautājumiem un jāmazina šajā jomā valdošie aizspriedumi, secinājuši Ohaio universitātes zinātnieki, raksta BestLife.
Viņi izanalizēja situācijas, kurās 33 depresijas mākti studenti bija pauduši savas izjūtas tiešsaistes sociālā tīmekļa vietnē Facebook, cerot uz līdzcilvēku atbalstu. Puse no viņiem vēstīja par simptomiem, kas raksturīgi vidēji izteiktai vai smagai depresijai, bet trešdaļa atklāja, ka nesen domājuši par pašnāvību. Tikai viens no šiem studentiem tiešā tekstā lūdza palīdzību un trīs bija savos vēstījumos minējuši vārdu «depresija». 5% runāja par skumjām, 5% ievietoja negatīvas emocijzīmes, 15% - bēdīgus dziesmu tekstus, bet 45% lietoja tādus izteikumus kā «sliktāk vairs nevar būt».
Tam, ka depresija gandrīz netika saukta īstajā vārdā, varētu būt divi cēloņi: cilvēki no tā izvairījās, jo negribēja saskarties ar aizspriedumiem pret garīgajām slimībām, vai arī vienkārši nezināja, ka viņu aprakstītie simptomi liecina par depresiju. Līdzcilvēku reakcija visbiežāk izpaudās uzmundrinošās frāzēs (35%), citi jautāja, kas noticis (19%), citi nosūtīja privātu vēstījumu turpat tīmeklī vai kā citādi (11%) vai arī vienkārši atzīmēja izlasīto ar «patīk». Taču neviens feisbuka draugs šiem cilvēkiem neieteica vērsties pēc profesionālas medicīniskas palīdzības, lai gan, kā norāda garīgās veselības eksperti, tā būtu vispareizākā rīcība, pat ja ir grūti kaut ko tādu draugam pateikt.
