Melanoma ātrāka par likumiem

 
©Publicitātes foto. Juris Beikmanis

Melanomas pacienti turpina cīnīties par zālēm visiem pacientiem, neatkarīgi no stadijas un melanomas veida, un jau drīzumā sāks jaunu ziedojumu vākšanas kampaņu. Tikmēr Nacionālajā veselības dienestā speciālisti sākuši darbu pie zāļu pieejamības problēmas risinājumiem.

Neatkarīgā rakstīja, ka melanomas pacientiem ir pieejama ārstēšana, taču tā ir nepilnīga, proti, no valsts budžeta tiek apmaksātas konsultācijas, ķirurģiskas operācijas un izmeklējumi, tomēr problemātiska ir efektīvu medikamentu pieejamība, īpaši tas attiecas uz pacientiem ar metastātisku melanomu. Pacientu biedrības Soli priekšā melanomai dibinātāja Olga Valciņa norāda, ka Latvijas pacienti vēl cīnās par metastātiskas melanomas pamata ārstēšanu, kamēr daudzās valstīs jau ir apstiprināta adjuvantā - citus ārstēšanas veidus papildinošā - terapija. «Lai padarītu visu vēl drūmāku un saprastu, cik atpalikuši esam, pēdējā Eiropas onkoloģijas kongresā runāja par neoadjuvanto terapiju. Šādu terapiju nozīmē pirms operācijas, lai samazinātu izgriežamo veidojumu un samazinātu risku, ka kādas šūnas tomēr noklīdīs,» uzsver O. Valciņa.

Melanomas pacienti gan Saeimas deputātiem, gan ministrijās, gan sabiedrībai ir stāstījuši, kādā situācijā un cik diskriminēti viņi ir, it īpaši, ja pacientam melanoma ir agresīva un mainīga. Faktiski Latvijas likumi un noteikumi nespēj tikt līdzi melanomas mainīgajai dabai, un, ja cilvēkam ir konstatēta metastātiska melanoma, kas jau vienreiz (pirms izmaiņām) ir ārstēta, viņš atbilstošu terapiju saņemt nevar, to ierobežo tieši normatīvie akti, un līdz ar to arī nav pietiekama finansējuma zālēm. O. Valciņa norāda, ka iemesli šādai situācijai varētu būt vairāki: «Tie, kas pieņem lēmumus, slimības uzskata par kaut ko tālu un neattiecina uz sevi. Līdz ar to ārstēšana un veselība nav prioritāte. Kopumā tas ir ilgstošs izpratnes trūkums un nepareizi uzstādītas prioritātes. Piemēram, laikā, kad 2017. gadā izveidoja zaļo koridoru, sākotnēji melanoma tajā nebija iekļauta, bet bazalioma bija. Loģika ir diezgan skaidra: ir mehāniski paņemts pacientu skaits katrā diagnožu grupā un kaut kur novilkta līnija, un melanoma ar saviem 200 gadījumiem gadā palika aiz tās. Taču, ja mēs salīdzinātu mirstības rādītājus un ņemtu vērā situācijas smagumu un risku pacientam, tad prioritāšu saraksts būtu pavisam cits.»

O. Valciņa norāda, ka imūnterapijas un mērķterapijas zāles ir dārgas, un tikai īpaši bagāti cilvēki tās var atļauties nopirkt par saviem līdzekļiem. «Līgumi par zāļu piegādi ir slepeni, tomēr pēc tā, ko mēs zinām, tie vidēji ir no 70 līdz 130 000 eiro gadā uz vienu pacientu,» stāsta pacientu pārstāv. «Pacienti cīnās, kā kurš. Vieni, kamēr var, lieto ģimenes uzkrājumus, citi izlemj nedarīt neko un mierīgi sagaida nāvi. Citi izlemj rīkoties.» No nākamās nedēļas Melanomas pacientu biedrība plāno jaunu ziedojumu vākšanas kampaņu, kuras mērķis ir izglābt cilvēkus. Kampaņas seja būs Sondra Zaļupe, kura jau divus gadus cīnās ar melanomu. Nesen viņai veikta operācija, un cīņa par dzīvību turpinās. «Otrajā operācijā viņai tika izoperēta virsniere, un tagad Sondra uzsākusi imūnterapiju,» atklāj O. Valciņa.

Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik notiek aktīvs sarunu process ar zāļu ražotājiem, lai melanomas gadījumā gan imūnterapiju, gan mērķterapiju saņemtu visi pacienti, kuriem tā nepieciešama.

***

UZZIŅAi

Cik izplatīta melanoma ir pasaulē un Latvijā?

• Melanoma nav biežākais audzēju veids, tomēr mirstība ar melanomu ir augstākā no visiem ādas vēžiem

• Latvijā 2017. gadā bija reģistrēti 11,8 melanomas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir vidējs Eiropas rādītājs

• Latvijā gada laikā vidēji tiek atklāti 200 jauni melanomas gadījumi, un aptuveni 80 cilvēki mirst ar šo slimību. Mirstība ir augstāka nekā citās Eiropas valstīs



 

Abonē