Katram ceturtajam bērnam ir liekais svars
Lielākā daļa vecāku, kuru bērniem pētījumā konstatēja lieko svaru vai aptaukošanos, neuzskatīja, ka viņu atvasēm ir svara problēmas. Pētnieki tāpēc uzsver, ka nodrošināt bērnam veselīgu uzturu un mudināt uz fiziskām aktivitātēm ir vecāku izpratnes un izglītības jautājums. Vēl pētnieki secinājuši, ka nereti tieši vecvecāki bērniem pērk saldumus, lai mazbērnus palutinātu.
Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule stāsta, ka Latvija kopš 2007. gada ir Pasaules Veselības organizācijas bērnu aptaukošanās pārraudzības tīklā, kura darbības ietvaros jau vairākus gadus arī Latvijā pētnieki vāc datus par bērnu antropometriskajiem rādītājiem, tas ir, septiņus (1. klase) un deviņus (3. klase) gadus vecu skolēnu svaru un garumu, lai aprēķinātu ķermeņa masas atbilstību vecumam. Jaunākā pētījuma dati savākti pagājušā mācību gada laikā, kopumā izmērot 7000 bērnu, kā arī aptaujājot viņu vecākus.
Pētījuma rezultāti vēsta gan labo, gan slikto. Kopumā lielākajai daļai bērnu - 66,3 procentiem - šajā vecumā ir normāla ķermeņa masa. Deviņus gadus veciem bērniem situācija ir labāka, jo, salīdzinot ar 2015. gada pētījumu, nedaudz, bet ir audzis bērnu skaits ar normālu svaru. Savukārt septiņgadnieku vidū bērnu skaits ar normālu svaru nedaudz ir samazinājies. Svarīgi, ka bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos īpatsvars nepieaug, jo citu valstu pieredze ir sliktāka - pētījumos Dienvideiropā konstatēts, ka liekā ķermeņa masa ir pusei bērnu šādā vecumā. Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka līdzšinējās veselības politikas sasniegums ir pētījumā konstatētās tendences, proti, ir stabilizējies bērnu ar lieko svaru īpatsvars un tas nepalielinās. «Runājot par Latvijas veselības rādītājiem, mēs nemaz tik bieži nevaram runāt par labām ziņām,» saka ministre.
Lai arī bērnu skaits ar lieko svaru un aptaukošanos nav būtiski pieaudzis, tas, pēc speciālistu domām, ir ļoti augsts. Proti, 22,8 procentiem septiņgadīgo bērnu un 25 procentiem deviņgadīgu bērnu ir liekais svars. Turklāt, lai arī eksperti norāda, ka rādītājs stabilizējas, septiņus gadus vecu bērnu grupā bērnu īpatsvars ar lieko svaru tomēr ir nedaudz nepieaudzis. 2015. gadā šis rādītājs bija 21,7, bet 2018. gadā - 22,8 procenti. Speciālisti skaidro, ka var runāt par stabilizēšanos, jo ap 22 procentiem šis rādītājs ir bijis visos piecos pētījumos. Galvenais, lai šis rādītājs nepieaugtu, tāpēc nevar sēdēt ar klēpī saliktām rokām. Īpaši satraucoši, ka bērnu svara problēmas neatpazīst vecāki. Kā piemēru I. Pudule min deviņgadīgus bērnus, no kuriem 10 procentiem jau ir aptaukošanās. Tikai divi procenti šo bērnu vecāku uzskata, ka bērniem ir kādas svara problēmas. Liekais svars ir lielāks septiņgadīgiem zēniem, kā arī kopumā Rīgas bērniem. Pētnieki skaidro, ka tieši Rīgas un lielpilsētu bērnu vecākiem ir lielāka rocība un ir iespējams bērniem iedot tādu kabatas naudu, par kuru var atļauties regulāri ēst ātrās uzkodas, saldumus.
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste, bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne pētījumā iegūtos datus vērtē kā «satraucošus», jo liekais svars ir katram ceturtajam bērnam. «Ikdienā strādājam ar bērniem, kuriem ir lielas veselības problēmas liekā svara dēļ,» saka ārste, uzsverot, ka bērna liekā svara problēmas «tiek ieliktas» jau mammas grūtniecības laikā, vēlāk riska brīdis ir līdz divu gadu vecumam, kad bērnam sāk piedāvāt pirmo ēdienu, tad pirmsskolas vecums un noteikti - pubertāte. Katru gadu klīnikā mediķi ārstē bērnus, kuriem ir ekstrēmi liels svars arī līdz divu gadu vecumam! «90-99 procentos gadījumu šis liekas svars ir dzīvesveida rezultāts, un tikai desmit procentos tās ir slimības,» skaidro ārste. Bērna svaru ietekmē ne tikai pārtika, fiziskās aktivitātes, bet arī miegs un stress. Mūsu dienās arī bērniem ir augsts stresa līmenis.
Iveta Pudule norāda, ka uz Eiropas fona Latvija ir pa vidu, vissliktākie rādītāji ir Eiropas dienvidu valstīs - Grieķijā, Kiprā, Maltā, Spānijā aptuveni 50 procenti bērnu ir ar lieko svaru, izņemums ir Portugāle, kur pēdējos gados situācija uzlabojas. Labākā situācija ir Ziemeļvalstīs.
