Poliomielīta vīrusi pasaulē vēl klejo, Latvijā izmaiņas vakcinācijā
Latvija ir brīva no poliomielīta, 1963. gadā tika reģistrēts pēdējais savvaļas poliovīrusa gadījums, tomēr vienmēr pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām Āzijas un Āfrikas valstīm, Neatkarīgajai pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā. Tāpēc Latvijā joprojām tiek veikti poliomielīta uzraudzības pasākumi, kā arī bērnus vakcinē pret poliomielītu jeb tautā sauktu arī par bērnu trieku. No šā gada bērnu vakcinācijā pret poliomielītu ir ieviestas izmaiņas.
Uzmanību poliomielītam pievērsusi Veselības ministrija, kas valdības sēdē plānojusi ziņot par izmaiņām noteikumos par poliomielīta pretepidēmijas pasākumiem. Lai gan Latvijā pēdējais poliomielīta saslimšanas gadījums tika reģistrēts 1963. gadā un 2002. gadā Latvija ieguva Pasaules veselības organizācijas (PVO) apliecinājumu kā valsts, kura ir brīva no poliomielīta, atbilstoši starptautiskām rekomendācijām mūsu valstī joprojām tiek veikti poliomielīta uzraudzības pasākumi un enterovīrusu monitorings, lai poliovīrusa (poliomielīta ierosinātājs) infekcijas ievešanas gadījumā no poliomielīta endēmiskajām valstīm un valstīm, kur notiek poliomielīta uzliesmojumi, laikus varētu konstatēt poliovīrusu ievešanu, cirkulāciju cilvēku vidū un vidē un novērst poliomielīta uzliesmojuma risku un ar to saistīto apdraudējumu Latvijas iedzīvotājiem.
Pēc PVO datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā poliomielīta gadījumi, kurus izraisīja savvaļas poliomielīta vīruss, reģistrēti Afganistānā (44 saslimšanas gadījumi) un Pakistānā (103), savukārt poliomielīta gadījumi, kurus izraisīja dzīvas vakcīnas poliovīrusa derivāti (Latvijā ilgu laiku netiek izmantota dzīva perorālā vakcīna pret poliomielītu, tomēr pastāv šo vīrusu derivātu (vienkārši skaidrojot - atvasinājumu) ievešanas risks no citām valstīm), tika reģistrēti Nigērijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sīrijā, Somālijā un Papua-Jaungvinejā. PVO poliomielīta dzīvas vakcīnas vīrusa derivātu sabiedrības veselības nozīmes ziņā pielīdzina savvaļas poliomielīta vīrusam, jo tas var gadiem cirkulēt sabiedrībā nevakcinēto personu vidū un izraisīt poliomielīta saslimšanas gadījumus.
Neraugoties uz Latvijas statusu «no poliomielīta brīva valsts», notiek bērnu vakcinācija profilakses nolūkos. Vakcinācijas kalendārā ir iekļauta vakcīna pret poliomielītu bērniem kombinēto vakcīnu sastāvā atbilstoši bērna vecumam: pamatvakcinācija - divos, četros, sešos mēnešos un balstvakcinācija - 12 līdz 15 mēnešu vecumā, septiņu un 14 gadu vecumā. Tiesa, kā norādīja Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja, no šī gada vakcinācijas sestā deva bērna 14 gadu vecumā vairs netiks veikta, jo tiek uzskatīts, ka mūžīgai imunitātei pietiek ar piecām devām. Ziņojums par 2019. gada sešiem mēnešiem rāda, ka ar pirmajām trim devām ir vakcinēti 95 procenti zīdaiņu. To var uzskatīt par labu rādītāju, jo pēc PVO rekomendācijām minimālais imunizācijas līmenis poliomielīta izkaušanai ir 80 līdz 86 procenti. Kopumā dati rāda, ka zīdaiņu imunizācijas līmenis pret vairākām slimībām, tostarp poliomielītu palielinājies, bet pusaudžiem 14 gadu vecumā imunizācijas līmenis pret poliomielītu ir zemāks, nekā noteikts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, proti, 84 procenti bērnu 14 gadu vecumā ir vakcinēti.
